He kōrero mō tēnei rākau onamata, mō te aute
Nā Merimeri Penfold
He mea tango mai tēnei pitopito kōrero i te kauhou a W. Colenso ki te rōpū i mōhiotia rā ko te Hawke's Bay Philosophical Institute, i te 9 o ngā rā o Ākuhata me te 19 o ngā rā o Hepetema, 1880.
Me tīmata ake taku kōrero mō te aute rākau, ahakoa kei te mōhio ake ahau kāhore tēnei rākau kei te tipu ki tēnei whenua ināianei. Ko te ingoa anake o tēnei rākau kei te mau. He iti noa iho ngā tāngata Māori o ēnei rā kua kite i tēnei rākau. Engari i ngā wā ki mua, i whakatōngia, i kitea e tupu ana i te maha o ngā rohe o te whenua.*
I te wā i tau mai ai a Kāpene Kuki ki tēnei whenua, i te tupu tonu, ā, i kitea hoki e ngā tāngata haere mai o aua wā, e tupu ana i ngā māra, e mau ana hoki i ngā makawe o ngā rangatira. He tino mā tonu te āhua, he rahirahi taua kiri rākau, pai ana te pīata mai i runga i ngā māhunga, i te pango o te makawe. He maha tonu ngā whakaahua, i roto i ngā pukapuka a Kuki rāua ko Parkinson, o tētahi rangatira Māori, e mau ana te rahirahi o te kiri aute i te māhunga, mehemea nei rā he tino taonga nō aua wā. Ēngari, ahakoa i whakatupua, iti noa iho te tupu, ā, kāhore hoki i nui te kiri o taua rākau i taea hei mahi, hei patupatu pueru, pērā te rite o te nui me te pai ki ērā o ngā moutere o ngā iwi o te Moana-nui-a-kiwa. I oti anō i aua wā, i ngā rangatira Māori, he manurere whakapaipai ki taua kiri rākau. Koia tonu tēnei ko tētahi o ngā tino mahi a ngā tūpuna i mua.
I tētahi wā, i kite ahau i taua rākau e tupu ana i tētahi mahinga tawhito, i te taha runga o te awa o Kawakawa, kei roto i te rohe o Pēwhairangi i te tau 1835. Ēngari, kotahi ake nei te rākau tupu i te toe, arā, e ono putu anō te tiketike o te nui, kāhore i maha ngā manga o te rākau, ā, he iti noa iho ngā rau o runga. Kāhore i roa i muri iho ka mate. Ka wehe mai ahau i te takiwā o Pēwhairangi i te tau 1844, ka nuku ki te takiwā o Heretaunga noho ai, ka rongo ahau kei Hokianga tonu tētahi rākau aute e tupu ana. Ka tuhi ahau ki te rangatira o tērā takiwā e mōhio ana ki ahau, arā, ki a E. M. Patuone. Nāna i tuku mai ētahi pihipihi whakatō o taua rākau māku, me te kī mai (mā reta) kua tata tonu te rākau rā te mate i te mahi a te kau a te Pākehā. Ko te take i raru, i mate ai ngā pihipihi aute i tukuna mai māku, nō te wera o te wā, he raumati hoki, me te korenga hoki i rite te wā tae mai o te waka hei hari i aku taputapu ki Heretaunga. Nō reira kāhore taku tūmanako ki te whakatupu i tēnei rākau ki roto o Heretaunga i rite, i tutuki.
*I te Journal a Parkinson e kī ana ia i tino kite ōna kanohi i taua rākau e tupu ana. E kī ana ia (kei te kōrero mō Pēwhairangi), "He maha tonu ngā māra kūmara, me ngā mahinga aute, arā rākau, i kite ahau."
|
Ko ēnei kōrero kei roto i te Art. I.—On the Vegetable Food of the Ancient New Zealanders before Cook's Visit. Transactions and Proceedings of the Royal Society of New Zealand, Volume 13, 1880. pg 18. |