Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Te Wharekura Ministry of Education.

Mā te pouako navigation


Te rerenga o te waka

Kātahi ka tae mai te rā mō te wehe. Te mate kē, he hauangi noa iho kei te pupuhi. Manomano ana te iwi i tae ki te poroporoaki i a mātau. Ko mātau kei te whanga i te taunga i waenganui o Tahiti me Moorea. Nō te ahiahi haerenga o te rā, ka puta he hau hei pupuhi i tō mātau waka ki te ākau o Moorea.

Ka takoto te aukati o te rerenga o tō mātau waka kia tino mōhiotia rānō tōna pakari ki te rere ki runga i te moana nui. E toru rā i muri mai, mīharo ana ngā mea i runga i ngā waka e pōhiri ana i a mātau ki te kite mai i tētahi waka pēnei i tō mātau nei, he taura hei pupuri kia mau, he rākau inanga te tokotū, e uru atu ana i te moana Raiatea. Kātahi anō ka kitea te pakari o Hawaiki Nui hei rere haere i te moana nui.

Whakahaerenga

I a mātau i Raiatea, ka puta ngā kōrero tawhito a ngā kaumātua mō te marae i Taputapuātea me ngā haerenga o ngā tīpuna ki Rarotonga me Aotearoa. Kātahi ka mauria mātau ki Pufau he whanga tawhito tērā i te taha uru o te moutere. I te pō o tō mātau wehenga i Raiatea, ka pikitia e te iwi te puke Temehani ki te tahu i tētahi ahi i runga i te atamira i reira. Ko te hiahia ia o te iwi kia kite ai mātau i te tohu o te ahi hai ārahi i ngā waka rere i te moana. Ki te mau tonu te waenganui o tō mātau waka ki te ahi, ka tae tika atu mātau ki Rarotonga.

I tino whai ahau kia mōhio ahau ki ngā tikanga a ngā tīpuna mō te whakatere waka ki runga i te moananui whānui. I whakaritea e mātau i Papara, kia oti mārika tō mātau waka i te taha pare atu ki te uru. I akona e mātau te āhuatanga o te noho a nga whetū i te rangi mai i te marama o Hepetema ki te mārama o Pepuere. Koia nei hoki nga marama o te rerenga atu o te waka ki Aotearoa. I tirohia e mātau te āhua o te karawhiu o ngā hau tika i aua marama o te tau. I ngā rima tau o te hangānga o te waka, ka āhua mōhio mātau ki te toro me te takoto o ngā whetū, te rā, me te mārama - te rere o ngā whetū - i runga i te rangi me te tuapae. Ko te whakaaro, ko te marama kī, te wā tika hei wehe atu kia maumahara ai mātau ki te takoto o ngā whetū i te rangi.

Kei te mōhio hoki mātau inā piki mai te marama, kia mau tonu ki waenganui o ngā pou whakairo o te kei. Kia tika tonu te toro o tō mātau waka i mua o te putanga o ngā kapua ki te rangi. Ko te rua karaka i te ata te wā, ka ki katoa te rangi i te kapua. Mā Francis hoki e whakaatu mai kia piki te marama, i te wā poto i muri mai, ka puta ko Kōpū. Ko te moka o te rā hei tohu, hei reira hoki te kitea a Kōpū e piki ana ki te rangi.

Inā mau mai a Kōpū, kātahi ka titiro atu ki te Taki o Autahi. Ko Te Ika a Māui e whātoro whakararo ana rā ki te Taki o Autahi i runga i te tuapae o te uru, engari kei te uhi tonu te rangi i te kapua. I herea tētahi raukapakapa hei pupuhi mā te hau, kia mōhio ai mātau te huarahi mai o te hau. Mā konei hoki ka mōhio mātau mēnā kei te tītaha kē te toro o te ihu o tō mātau waka, engari kore rawa i huri te pupuhi o te hau. Engari kia puta ngā kapua inā tae mai te pō, kātahi ka āhua uaua te whakatere o tō mātau waka. Hei ngā wā o te kore whetū, ka makaia tētahi taura roa hei tō haere i muri i te taurapa o te waka. Mēnā ka titaha te haere ki mauī ki matau rānei, mā te toro o te taura e tohu kei te kotiti te waka. Mā tēnei taura me nga raukapakapa tō mātau waka e ārahi, kia puta rānō ngā whetū. Koia nei anake ngā taonga āwhina i tā mātau mahi whakatere i te moana.

Birds eye view of navigation

Te whakatere a ngā iwi o Te Moana Nui a Kiwa

Bird in flight

Ko ngā momo waka pēnei i te pahi, e kīkī ana ki te taonga me te rau tangata, ka taea te rere ki runga ki ngā moana tawhiti kē atu i te rua mano kiromita. He maha ngā āwhina o ēnei haerenga tawhiti ki ngā tini moutere e takoto tohatoha nei i Te Moana Nui a Kiwa. E whai ake nei ngā whakamārama mō ngā mōhio o te iwi Māori ki te haere moana kia ū tika ai rātau ki uta.

  • Ko te whai i te rerenga atu o te manu mai i te wā kāinga ki ētahi whenua tawhiti. Ko ngā tohu mō tēnei haerenga ka whakatakotoria ki te whenua.
  • Hei ngā pō, ko te taha tiro whetū te taonga tātaki i te tuapae kia 32 ngā wehenga. Ko tā te tohunga whakatere, he tirotiro i ngā whetū i ngā pō kia mau hāngai ki ngā tohu whakaatu i te huarahi ki te whenua hou. Kia piki haere tētahi whetū, ka neke atu i tētahi o ngā tohu, ka whatinga atu ki tētahi o ngā whetū e pātata ana ki ngā tohu. Mā te pēnei ka taea e te kaiwhakatere te waihanga i te huarahi o te ara whetū ki te whenua hou.
  • Inā tae ki te moana, kei reira te tini o ngā tohu o te taiao, hei pupuri i te rere o te waka kia tae tonu ai ki te whenua. Ko tā ngā hau roa, he tākiri i te hotu o te moana. Ko tā te kaiwhakatere he pupuri i te rere a te waka kia mau. Inā ngaro ngā whetū, me mau tonu te rere kia rite te takoto ki te ngāngā o te tai.
  • Ko ngā moutere puia pērā i a Hawai'i, ahakoa kei te 150 kiromita te tawhiti o te tū, e kitea tōna pueru kapua e pōito ana i runga ake i tōna tihi. Ko tēnei tū āhua i hangaia mai e ngā hau roa a Hinepukohurangi inā piki atu ki te tihi o ngā maunga. Kia eke whakarungatia te 92 mita, kotahi tākiri te takahanga o te makariri. Hei konei ka kūtia te haukū kia pakaru whakarunga hei kapua, kia tū teitei ki runga rawa ake i ngā pihipihi o ngā maunga.
  • Mā ngā kapua o te whenua anō hoki e whakaatu mai te takoto o ngā moutere toka pokapoka kei te pāpaku te takoto. Te kaha pāpaku o ēnei moutere, kotahi mita noa iho nei te teitei i te tai pari, kei te rua tekau mita pea te teitei o ngā rākau kokonati uaua nei te kite atu ahakoa kei tekau rānei kei te rua tekau rānei te tawhiti ki mua. Ki ngā mea mātau ki ngā mahi whakatere waka, ka puta ki raro — ki ngā wai pāpaku o te taha moana, ngā tohu o ngā rākau o te whenua — ka whakaatu ki ngā kapua o te rangi.
  • Mā te moana anō hoki e whāki te tata mai o te whenua. Ko ēnei ko te motumotutanga o te rere o ngā ngaru i te whenua, te rerekētanga o te āhua o te moana e whāki mai ana kei te pāpaku haere, te puta o ngā rimurimu, me ngā tāwhaowhao, te kitea atu i ngā momo ika piri ki te takutai, me te puta o ngā aihe.
  • Ko ngā manu hanga kōhanga i ngā paripari ka rere kia tata ki te ono tekau kiromita te tawhiti atu ki te hī i te moana. Hei ngā ahiahi mā te rere o ngā manu e whāki, inā hoki rātau ki ō rātau nohonga.
drawing of five birds

Ki runga ^



Site map


Footer: