Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Te Wharekura Ministry of Education.

Mā te pouako navigation


Rānana, he ao ake

nā Wiremu Tāwhai
nā Gus Hunter nga pikitia

Ka rongo te pō, ka rongo te ao ...

Black and white drawing of person lying down with sea and and island behind them.

Tēnā, tukuna ngā whakaaro kia rere. Me kī, ka oho ake koe i te ata pō i tō kāinga i tētahi wāhi pea o Aotearoa. Ka rongo koe i te tai e pakipaki ana i te ākau, i ngā manu moata e tangitangi ana i runga i ngā rākau, i ngā hau pakupaku e whākoakoa ana i roto i ngā pekapeka. Nā, tēnā, oho ake i roto i tō ruma moe i te ata pō anō, i waenganui o tēnei tāone o Rānana. Whakarongo, he aha ngā turituri ka rongohia i konei i tēnei wā?

He taraka kohikohi para tērā e haruru haere ana i ngā tiriti potopoto o raro rā. E papā haere ana ngā paepae para. Ki rungā i te raima o te tiriti tēnei papā, ki runga i ngā maitai o te taraka tērā. E kōrerorero ana ngā kaimahi ki a rātau. E haparangi ana i ētahi wā.

Black and white sketch of a person holding their cheek. Smaller figures are in the background.

Ka ngaro haere atu tēnā taraka turituri, ka haruru haere mai he taraka turituri anō. I tēnei wā he taraka tuku kāho pia ki ngā hōtera pakupaku o tēnei koko tiriti, o tērā koko tiriti. Tuatahi, ka tukuna te kāho mai i te taraka ki raro ki te tiriti. Pakakō ana te haruru. Tae atu ana te patuki ki roto rawa i te māhunga. Āe hoki te rerekē o ēnei karanga whakaohooho i ērā i rongohia rā i te kāinga i Aotearoa. Ka uhiuhi koe i ō taringa kia kore ai e rongohia te tuki ake a ēnei pakakō.

Anā, kaore anō kia mutu. Mai i te raima o te tiriti ka huakina ētahi kuaha e rua nei kia kitea iho he rūma kai raro o te hōtera. Nā, he haruru kē tērā inā tau atu tēnā kāho, me tēnā kāho. Me he whatitiri te pako ake mai i taua rūma kai raro i te whenua. Koirā anō te āhua i te taraka kohikohi para rā. Haruru pai ngā wāhi katoa i te turituri. Me ngā kaimahi hoki. Ko ā rātau haparangi tētahi ki tētahi e pēnei nei: 'Tirohia te momo kāho pia e tau atu nā!"

Black and white sketch of two people talking.

"Nekehia atu ēnā kia uru atu ai ēnei!" "Piki ake ki te haina i te tieke nei!"

"Ka pai hoki te tau o tēnei ata!" Ka rongo atu, ka pupū te takariri mō a rātau mahi whakaturituri. He aha te pai o te tau o te ata pō kua tūkinotia nei e rātau me ā rātau mahi whakamamae taringa, māhunga, roro hoki? E hika mā e! Ahakoa rā. I te mea kua uaua te whakakeke i rō paraikete, te awhi i te mahanatanga o ngā hīti, tēnā pea me maranga i nāianei. Me whakaoho ki te tirotiro haere ki te tāone nei. Kua haehae anō hoki te awatea.

He rangi hou, he kitenga hou, he tūruhi noa ...

Kua mutu tō kai parakuihi, kua heke ki te tāone ki te mātaki i ngā tirohanga kei reira. Puta haere ki konei, ki konā, hīkoikoi haere, kotiti haere, ā, kātahi ka kitea he awa. Ka āta titiro atu koe. Aue! te paruparu hoki o te wai. Mehemea nei kai te waipuke kē, nā te kī i te parapara e teretere noa nā i raro rā. Ka pātai ngā whakaaro; he aha hoki te mahi a tēnei awa rerekē i waenganui o tēnei tāone rongonui o te ao? Engāri mā te pānui o runga ake e whakaatu mai. Eee! koianei tētahi o ngā tino awa o ngā awa katoa o te ao Pākehā. Koianei te awa o te Thames e rongohia ana puta noa i te ao. Engari te āhua nei kua hemo kē tōna wai, kua riro kē tōna wairua! Ka rūrū koe i tō māhunga, ka haere tonu. Piki atu, heke atu, huri atu i tēnei huarahi, i tērā. Taro ake, he whare, he pā hirahira tērā e tū mai rā. Kāre he pātai mōna. Kua kitea noa atu ngā whakaahua mō tēnei whare i ngā wāhi katoa o Aotearoa, i te wā kāinga. Koia nei a Buckingham Palace. Koia nei tētahi o ngā whare hirahira o Kuini Irihāpeti me tana hoa a Piripi. Hanga whakamīharo ana te kite ā tinana atu - ko tōna rongonui, ko tōna teitei me te maha o ōna ruma - koia nei hoki he kāinga anō nā ngā tamariki- mokopuna rā a te Kuini o Ingarangi. Taihoa rā! I nāianei kua tae mai ki te taringa te rongo o tētahi whakatangitangi tino mutunga mai o te reka o te ātaahua.

Black and white drawing of Thames River with London in the background.

He whakatangitangi kutā. Anō nei he matimati Māori kai te mirimiri mai. Ka whakapaepae te taringa ka haere koe ki te whai kia kite noa koa i te tohunga nei. Ehara, he pānui ingoa ko Covent Garden. Ae, kua rongo noa koe mō tēnei wāhi hokohoko putiputi i mua. Kua korehia i nāianei. Engari i ēnei wā, i ngā Rāhoroi, kīkī tonu i ngā momo tangata whakangahau - he tangata horomi hoari, he tangata e haututū ana i runga taura kikī i runga rā, he tāngata e whakarite ana nō Mars rātau, me ērā atu, me ērā atu. Hoiano, ka whai tonu tā te taringa i rongo rā ki tētahi koko tiriti e maringi mai ana ngā tangitangi kutā. Anō ko te koauau a Tutanekai te rite. Te kitenga atu, e tama! he wāhi pākehā noa nei. Pūhutihuti tonu ngā makawe.

Taretare noa nei ngā kākahu. E mahi ana i tāna mahi. Ka mutu, he pēteri motokā noa nei te hiko whakaharuru i tāna kutā. Engari ka whakarongo atu hoki, ngāwari noa ngā mahara ki te wā kāi nga ki tā te whanaunga mirimiri kutā anō.

Pōhēhē ko te whanaunga kē e whakakōrero mai rā i taua whakatangitangi. Nā tēnā anō hoki, mehemea koe he Māori kai roto i tēnei tāone o Rānana e noho ana, me hoki i ētahi wā, me huri ngā whakaaro ki te wā kāinga, ki tōu ake ao i mahue atu rā. Ki ētahi noa pea o ōna wāhi, o ōna āhuatanga, e kaingākau nuitia atu rā e ngā whakaaro. I aua wā, ka rongo ake e toko ana te hiahia kia pā atu ki ētahi o aua mea i rongohia rā te reka i ngā rā i mua.

Tama tū tama ora, tama noho tama mate i te kore kai ...

Ka hāereere, ka hurihuri noa koe i roto i te kīhini o tō whare tāone. Whakaaro ai, kimikimi ai me pēhea rā e rongohia te reka o te kai hāngi i konei. Te reka o te poaka, o te kūmara, o te rīwai, o te paukena, i tunua rā i roto i ngā hāngi huhua o te kāinga i ngā wā o mua. Ka heke noa te hūware i te whakaaro ake! Hāunga hoki te wātakirihi kōhua, te kāpeti kōhua rānei, he ngāwari noa te oti o ēnā i konei. Ko te kai hāngi kē te hiahia i nāianei. Nā reira, me pēhea rā? Kāre e hapa ki te kaha ngā whakaaro, te hinengaro, ki te tīkaro ake i tētahi huarahi tērā pea ka tarea tonu. Tērā pea he huarahi kai konei hai tao hāngi i roto i tō whare tāone!

Black and white drawing of person holding a map.

He ahi hiko, he ahi murara rānei tāhau. Ahakoa iti noa tēnei, engari he tīmatatanga. He kōhatu, he paepae hai whakawera; he tauera horoi pereti pea hai uhi i ngā kai; he oneone hai taupoki. Anā, ahakoa kai roto noa i ngā whakaaro e tirotirohia ana i tēnei wā, engari kua tīmata te whakaata. Kua tata tonu te oti. Kai te pai te taha ki ngā kai, he nui tonu ngā toa hokohoko mō te tiki kai atu. Mā tō pēke moni tonu tēnā e ea, he ngāwari tonu!

Ko te mahi i nāianei he whakatinana i a te whakaaro i hopu atu rā. Kātahi ka tirotiro iho koe ki ngā mapi o te whenua nei ka kite, ā, he tātahi kai mea wāhi.

Ka mau koe i tō punua pāhi tuarā, ka haere mā runga tereina, mā runga pahi rānei, ki te tiki kōhatu pakupaku mai i taua tātahi.

Black and white sketch of a person crouching down.

Pēnei pea i te rima hēneti te rahi o ia kōhatu. Ka whakahokia mai rātau ki tō kīhini, kātahi koe ka noho ki te whakaaro: e hika mā, tēnā pea kai te pōrangi kē ahau? Nā wai i kī ka taea te tao hāngi i roto i te kīhini o tētahi whare tāone i Rānana? Nā te pōrangi tēnā whakaaro, nā te heahea rānei? Heoi nā te ngunguru o te puku ka ū tonu te kaupapa ...

Me whakaea i tā te puku e kōingo atu rā ...

Kātahi koe ka titiro haere i roto i ō kāpata. Tere tonu te mau atu o ō whatu ki te paepae tunu kai a te Hainamana e mōhiotia nei he "wok". Ki te whakanōhia tēnei ki roto i tana rīngi maitai, ka whakakī ki ō kōhatu pakupaku, ka whakatū ki runga i te ahi hiko, murara rā anō, eee, kua wera! Kāre hoki he hiahia i kō atu kua marū kē ngā kai inā rā i roto i ngā whakaaro. Kua heke tuarua anō te hūware. Nā, he aha atu, he aha ngā mahi kai te toe hai whakaea i tā te puku e kōingo atu rā? Kai te pai te taha kai, me hoko. Kai te pai te kohikohi kōhatu me te whakawera. Ka nui ngā tauera pereti hai whakauhi i ngā kai, ā, me te wai kei konā tonu.Uaua rawa atu ko tētahi oneone hai taupoki i te autaia hāngi nei. Kai hea rā i waenganui o Rānana nei e kitea ai he oneone?

Black and white sketch of person looking at a steaming plate of food on a bench.

Tērā he huarahi. Kaua hoki e kiia kua miere, kua kore tarea. Kua tino tata nei hoki. Kua rongo kē ngā pongaihu i te mōkarakara o te kai tao. Nā reira, kimihia! Tirohia anō ngā mapi o te tāone nei. Ko Hyde Park tēnei, ko Regents Park tēnā, ko Hampstead Heath tērā, me ērā atu, me ērā atu. E putuputu haere rā ngā pukepuke oneone i konei, i konā, i korā, i ngā wāhi katoa. Me whākoakoa tēnei wāhi i roto hoki i ngā kāri putiputi o ēnei wāhi. Ko te mahi ināianei he tiki. Whākoakoatia anō he whānako i tētahi pakupaku oneone nei kia tū ai te autaia hāngi kua whakatinana haere nei!

Engāri kia tūpato tonu mō tēnei. He pirihimana, he kaitiaki o ēnei wāhi kai te hāereere haere i raro, kai runga motoka, motopaikā rānei. E tirotiro haere ana kai tūpono kai te tūkinotia e ētahi nanakia nō hea rā, ēnei wāhi ātaahua. Me te manomano tāngata hoki e hīkoikoi haere ana, e omaoma haere ana, e tākotokoto haere ana, e pāinaina rā ana, e nohonoho noa ana rānei i ngā tahataha o ngā kāri putiputi nei. Ki te mūrere koe ka tarea!

Nā reira, tuituingia ngā pēke kākahu pakupaku nei. E rua pea. Purua anō ki roto i tō punua pāhi tuarā, ka whakawaha, ka haere ki te pāka kua whakatauhia e koe mō te tiki oneone. Kaua e wareware ki te hari i tētahi pukapuka hei pānuitanga māhau.

Black and white drawing of person reading a book.

Ka tae, ka whakanoho koe i a koe ki te taha o tētahi o ngā kāri putiputi kei reira. Engari me āta kimi he kāri putiputi kai runga o tētahi pukepuke pakupaku nei hei whakarewa i a koe i runga i tō mātakitaki haere. Parea atu tō tuarā kia piri tonu ki ngā putiputi rā. Ko tō aroaro me anga whakamua tonu kia kite iho ai koe i ngā pirihimana, i ngā kaitiaki, i ngā tāngata kai mua katoa i a koe. Purua ngā punua pēke ki waenganui i o kūha, me te pune hoki i haria mai nō te kāinga. Tangohia mai te pukapuka, ka tīmata ki te tirotiro ki tērā. Āta tino whakaharakorehia tō āhua. Kia ngaro noa ake ai koe, nō te mea he tino rite koe ki a rātau mā kai reira tonu e pāinaina rā ana, e tirotiro pukapuka noa ana.

He oneone tapu, he whānako, he aha rānei..?

Close up sketch of head of person reading a book.

Tēnā ia ko o whatu kei waho kē atu i tō pukapuka e tirotiro ana, e whakamātau haere ana. Tatū ana o whakaaro kua tawhiti atu ngā pirihimana, ngā kaitiaki, kua moemoe ngā tāngata pāinaina rā, kia tere te nanao i tō pune ka tīmata ki te karikari, ki te whakangāwari haere i ngā oneone e tata mai ana. Ka whakapuare i te waha o tō punua pēke mā raro i o pona, ka kapekape mai i ngā oneone kua ngāwari. Ka whakakī i o pēke. Kia tere tonu. Me te tūpato. Kai mau noa, mutu kē atu koe ki te whareherehere, he whānako oneone noa hai tunu kai te take! Tata mai ana te pirihimana rā, huri ana mai te kaitiaki rā, ohooho ake ana rātau e moemoe rā, puta ohorere mai rānei he tangata kē. E hika! tere tonu te whakangaro atu i tō pune ki rō rau putiputi. Kūtia o kūha kia ngaro ake ai ngā pēke oneone.

Black and white drawing of tightrope walker and sword swallower.

Whaiwhai haeretia ngā tuhituhi o tō pukapuka mā tō matimati tokoroa, huria te whārangi, ka whiwhio! Me te whakaharakore anō i tō āhua! Ae mārika, koia nā tonu te mahi māu, ā, kī noa o pēke. Ha! kua oti. Whakapaipaingia ngā wāhi i karia rā e koe. Whakangarohia atu ngā pēke tapu kua kī i te oneone ki roto i tō pēke tuarā. 

Kohikohia ērā atu o ō mea. Whakatikangia te noho o ō mōhiti ki runga i tō ihu. Hikina te pēke tuarā, ka tū, ka pakipaki i tō tou. Pērā i a rātau e whakatikatika rā ki te hoki ki o rātau kāinga, me te pakipaki hoki i o rātau tou. Ā, me te mea kai wareware ki te tohutohu a te tangata i kī rā: mehemea koe kai Rōma,

Black and white sketch of a hand.

me whakarite hoki koe ki ngā iwi o Rōma! Anā, kia māmā tonu te hīkoi, te anga whakarunga o te kauwae, me te tirotiro haere kia kore ai rātau e whakapae, eee, he kawenga tapu kē kai runga i tō tuarā e pīkau ana!

Kia toa, kia māia...

Kia manawanui, kua tata te huke o te hāngi i nāianei. Ko ngā mahi kai te toe, anei. Whakakīngia tō wok ki ngā kōhatu i tikina rā i tātahi. Whakawerangia kia wera tonu i runga i tō ahi hiko, murara rānei. Whakamākūkūtia ki te wai, pērā anō i te mahi hāngi i te kaingaā nei. Whakanohonoho haeretia ngā miiti poaka, me ngā mīti hipi (engāri kia tūpato i ngā miiti kau kua riro e te ngāngara BSE rā).

Utaina ngā parirau, waewae heihei rānei, ngā rīwai, ngā kūmara, ngā paukena, me ērā atu kai e hiahia ana koe. Ka hoatu i tētahi paku kanekane, paitu kanekane, tote, me te pepa pango hai tō mai i ngā momo mōkarakara katoa o ngā kai ki waho.

Coloured drawing of a man and a cooking pot.

Ka mutu tērā, ka uhiuhingia atu ngā tauera horoi pereti hei taupoki, me te hoatu he paku wai anō, ka pōtae atu te katoa ki ngā autaia oneone tapu i whakamomoritia rā, i kuhuna atu rā ngā wāhi i wehe motuhaketia e te iwi, e ngā ture, e ngā tikanga o tēnei whenua o Ingarangi mō tētahi mahi kē. Kāre hoki hai raweke mā tētahi Māori e mokemoke ana mō te reka o te kai tao! Hāunga ngā wātakirihi me ngā kōiwi poaka, kai te pai ērā, kai rō kōhua e tīmata ana ki te āta koropupū ake. Huke rawa ake te hāngi - me kī te rua haora pea kua pai te marū o ēnei.

Engari kia mau ki te mataara nei: i ētahi wā me tahu atu anō te ahi ki raro i te wok kia mau tonu ai te wera o ngā kōhatu. Nā, kua tae i nāianei ki te wā tīraha whakamuri hai tatari ki te whānau i poroakitia rā kia haramai ki te kai hāngi, ki te whakapakō hoki i ētahi kēne wai reka me ngā pia hai kīnaki i ngā pākiwaha kai te haramai. Kāre e hapa!

Me te tatari ki te hakari e tao nei.

Nā reira, hei kōrero mutunga ki a koe e te kaipānui: ki te tukuna ngā whakaaro kia rērere haere, ahakoa he aha, ka taea. He ngāwari noa iho. Nē rā!

Ki runga ^



Site map


Footer: