Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Te Wharekura Ministry of Education.

Mā te pouako navigation


Te hīkoi ki Waitangi

I haere tahi ai māua ki te hīkoi ki Waitangi, ka tīmata anō te māuiui o Hōri i tērā wā. Ka haere tonu i taua hīkoi rā. Tīmatangia mātou i Tūrangawaewae, i Māhinārangi. Ngā iwi katoa o te motu i haere ai i Waahi ka moe ngā tāngata. Ka kōrerongia, ka whakaae katoa. Ka hīkoi mātou, haere atu i konei i te ata. Ka kōrero Te Ariki ki a mātou. Aroha ana o ngana kōrero, me te mihi mai, me te tuku mai ki a mātou kia hīkoi i runga te rangimārie, te aroha. Haere atu mātou te hīkoi.
Engari, tino pai hoki te haere, kāre mahi kino, tahuri ngā pirihimana ki te whakataratara i ngā mātou tamariki i reira, engari, ko Hōri rāua ko Pumi ki te karanga atu. Koia tērā he rangimārie kaua e huri atu. Ka haere mātou ki Waiomio ki ngā iwi e pakanga nei ki Waitangi, ā, nō reira, ko kōrero a Pumi me Hōri mā ki ngaua tamariki nei. Ka whakaae rātou, ka haere ake rātou i runga i te rangimārie, me te aroha. E kore rātou e haere pakanga atu ki te marae. Koirā tētehi haere nui aroha. Ngā wāhi katoa i nohotia ai e mātou, he wāhi nui, he wāhi tapu, ka tū mātou i te whakarite, ka haere ai. Māku hei kī he maha ngā mea ko puāwai. Koia tēnei i tērā hīkoi, ko titiro mai te Pākehā ināianei ki ngā āhuatanga.
Ko māua ko Mere, ko Julie, ko Pare Hopa, ko Raiha, ko mātou i haere ki Ngā Tapuwae ki te nohotahi ki ngā Pākehā o te Karauna ki te whakawhiti whakaaro, a Tainui ki ngā Pākehā a te kāwanatanga. Kātahi mātou ka huri ki te kōrero mō te wai o Waikato. Mōhio mātou ngā Pākehā nei, kāre e mōhio ki te āhuatanga o te wai o Waikato. Ka mea atu ai au, me ka taea e mātou te taima ki te hari i a rātou kia kite atu te wai o Waikato, ā, ka whakaaea mai. I tētehi rangi, kātahi ka pātai mai ki a māua he aha ai mātou i kōrero tonu ai mo tēnei mea mō te whenua o Tainui.
Whoianō, ka noho i reira ka whakaaro au, me pēwhea te whakautu. Kātahi ka kī atu au, ko te whenua whēnei anō ki a mātou nei ngā whaea. Ko te whenua rā, ka whakatō koe ngā kai, koirā te mea whāngai i a koe, te wai e haere mai i konei koirā te wai inu. Ā, ka mate koe, hoki atu anō koe ki te whenua. Nāku tērā whakamāramatanga mō ā rātou kōrero. Kātahi ka huri atu au ki a rātou, kua tīmata ngā Pākehā nei ki te āhua pukutangi. Nā, ka tahuri māua ko Mere ki te kōrero i te āhuatanga Māori i a ratou patapatai. Kātahi au ka mea atu, ka pēwhea ngō koutou whakaaro mea ka haere atu mātou te Māori ka tango tō koutou whaea? Ko te tumu kōrero nei te mea i rere ngā roimata, ka kī mai, kāre hoki ia e pai kia tangohia tana whaea i a ia. Kī atu au, nā, whērā anō te whakaaro a te Māori mō te whenua.

Te hīkoi mā runga tereina ki Poneke

Ka uru atu a māua nei ko Mere ki te hīkoi i haere nei a Tainui i runga i te tereina ki Poneke. Tō mātou haerenga ki Pōneke, whoianō mātou a Huakina, whakanohongia he kāreti mō te rōpū tiaki. Ko mātou nei i haere i runga i tēnā rōpū, moe haere i runga i te tereina, te roa nā, o tērā tereina. Kātahi mātou ka haere, ka hīkoi atu i te teihana ki te whare pāremata i te wāhi o te kōti. Ko ā mātou tamariki i hari tā mātou haki, e whitu tau pea te mea pakeke.
Ka hari tā mātou haki, i mua ratou i ā mātou hīkoi atu i te teihana, ā, ko mātou ko nga kuia i muri mai. Tae noa mātou ki te wāhi i reira, e noho mai ana te iwi, e tatari mai ki te pōwhiri mai i ā mātou i te whare kōti. Ka aroha ana tēnā whakaeke. Mangu tonu i a mātou e haere atu ana. Pōwhiri mai ana ngaua iwi rā, kātahi a mātou tamariki ka ngeri atu, me mātou e karanga ana.
Whoianō, ko tēnei tētehi o ngā haere o Tainui. Ka mutu ngā āhuatanga i reira, ka mihi ngā mihi, ka mutu, ka kai mātou.

Kua tīmata tonu te haere ki te whare kōti i ngērā rangi, ka hoki mātou ki tō mātou hōtēra moe ai. Ka hoki mai ki te kōti, engari, koinei tētehi mea, ka haere mātou ki te kōti i ngā ata, ka karakia i roto i te whare kōti. Karakia ai mātou i tō mātou nei hōtēra i ngā ata tonu, i te whitu karaka, ka kai, ka haere mātou ki te whare kōti. Mua i te tīmatatanga o ngā take, ka karakia anō.

He whakamutunga

Photo showing people weaving.

Whoianō, kua tae mai nei anō ki Hopuhopu, kia tirohia atu anō, kua whakahokia mai a Hopuhopu ki a Tainui. Waiho ake mā te wā hei titiro me pēwhea rā tēnei o ngā tātou taonga kua whakahokia mai nei. Engari, māku hei kī ki ā tātou tamariki o Tainui nei, kia kaha te titiro ki ēnei āhuatanga. E mōhio ana au, te mutunga ake, kua tūtaki anō ki te wāhi pai, me te rangimārie, te take kua hoki mai ki te kaupapa o te Kīngitanga. Ēnei taonga katoa e whāwhā nei a Tainui, pēwhea te pakeke, kia mau ki te kaupapa kotahi, ko te mutunga, kia puta ki te whai ao, ki te ao mārama.

Ki runga ^



Site map


Footer: