Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Te Wharekura Ministry of Education.

Mā te pouako navigation


Te Awamarahi marae

Nā Iti Rangihinemutu Rawiri

Ka whakatū nei tō mātou marae. Ko te marae nei, te tikanga ka whakatūngia ki tō Tūmōkai whenua, i runga i ō rātou whenua i te pāmu, engari, tāna titiro, kāre e pai hei mahi marae, kātahi ka hoki mai. Nā Te Ata i hōmai te wāhi o tana whenua o Te Awamarahi nei hei tūnga marae. Whoianō, kātahi ka mahi nei a Te Puea he āhuatanga mā ngā wāhine hei whakapai te repo. Kāre au e mōhio e whia eka, engari, he rahi taua wāhi nei. Nā ngā wāhine i mahi ngā parakipere, hei whakapai taua whenua nei, koirā te utu o te marae nei. Pau katoa i a mātou ngā parakipere te mahi, keri rawa nei, ā, pararaungia nei, ka whakatōngia ki te karaehe. Ka haere a Te Puea ki te Tari Māori ka rēhitangia he mahi tēnei a te Pākehā.

He moni pea whakaritengia i tērā mahi, whakahokia hei utu mō te marae nei. Nā, ka tū nei ngā whare. Ko ngā kāmura, ko Te Nuke Katipa tana kāmura nui i a ia. Kāre a ia nei e mahi i tēnei mea i te hoahoa, engari, haere mai a Te Puea poungia atu ana he rākau, kōrero atu ia ki a Te Nuke he aha tana hiahia, kia pēwhea te mahi, ka mahia. Ka oti te whare o Te Awamarahi, he ponga o waho. Ko ngā mea haere ki te mahi ponga, haere ki ngā mutunga wiki, ka moe atu.

Kei ngā wiki ka hoki mai. Ko ngā mahi moni mō te marae i tērā wā, he purei kāri, he kanikani, ko ngā kāwhe o ngā pāmu ka hokona. Engari, mā Whareiti e hoko, ko te take, kāre taea e koe ki te hoko i roto i Te Kaupapa. Tukuna mā Whareiti hei hoko, ngā moni tēnei i tū ai te marae a Te Awamarahi.

Ko ngā whakatauākī o tō mātou nei marae a Te Awamarahi:
Ko Ngāti Amaru te iwi
Ko Te Awamarahi te marae
Ko Puhi Rāwaho te tangata.

Koinei tētehi marae kotahi anō te tangi mai o te reo o Te Puea ko reri atu ngā mea, ahakoa he aha te hiahia a Te Puea. He mōhio ana au, kei roto katoa o tana waiata ngana whakaaro mō tērā o ngā marae o tō tātou Ariki, te take, koirā ngētehi iwi e tūturu i raro i te Kīngitanga.

Tāku e kōrero ake nei, ahakoa he aha te mea tonongia mai i Ngaruawāhia, kāre he kōrero, mahia tonutia atu, ahakoa he moni, oti tonu atu. Nā, i ngā Koroneihana, i mua, ka haere mai te taraka a Kimiora ki te tiki kai mai, i ngā marae, me ngā whare. Ēwhia nga kiinga kai i te taraka a Kimiora i haria ki Ngaruawāhia mō te Koroneihana i a Koroki e ora ana. He poaka, he kau, he kamokamo, ngēnā kai katoa. Ngā kai katoa e reri ana i ngērā wā. E rua, e toru noa atu, ngā haerenga mai o te taraka a Kimiora ki te kohi ngā kai i reira. Nā, whēnei o mātou nei tūpuna, kāre he kōrero. Tae kau ki te wā, ko tukua mai te taraka, ko mahia atu ēnei kai. Tae mai ki tēnei wā, koinei tonu te āhua o te marae nei, taka iho ki nga tātou nei tamariki.

Mō te poukai

Women at the front of wharenui

Ko ngā kai o te poukai ki a mātou i te tuatahi, kei ngētehi o ngā whānau, ka hari poaka mai, kei ngētehi ko te kau, he rīwai nā ngētehi, ā, ko ngā mea anō i hoko mai i te toa i te Pākehā, koirā tā mātou mahi, he mahi moni hei utu ngā kai i te toa. Ināianei, koirā tonu te āhua, engari, kua āhua pakeke, kua kore e tiaki poaka, ko kore tiaki kau. Kua tahuri mātou ki te mahi moni, i mua o te poukai hei utu ngā kai. Tētehi wāhi ki te Raukai, ko te poukai Atua — panga e koe te moni ki roto i te rihi o te poukai, kāre koe tono tīni, ahakoa he aha tō moni e taka ki reira, kāre hoki mai he tīni māu. Koia tērā ahakoa he iti. Tētehi mea, kāre koe e totoro kia whakanoangia rānō tērā moni, kia riro te Raukai Atua, kātahi ka noa. Koinei ngā tohutohu ngā mātou kaumātua. Kia riro rānō te Raukai Atua, kātahi ka wātea te moni rā. Tēnei tētehi wāhi whakamāramangia mai ki a mātou nei i ngērā mea i tērā wā, ā, mau tonu atu mātou ki tērā āhua ināianei.

Te marae tōpū

Ko tētahi mea i whakatūria ko te marae tōpū. Te tīmatatanga o te whakatū o te marae tōpū, ko ngā kaumātua ngā mea haere ki ngā marae. Ka oti katoa i a rātou te kōrero mō tēnei taonga, ka hoki mai rātou ki Ngaruawāhia kia hui katoa ngā tāngata i reira, i te taima whakaritea ai. Ko te marae tōpū nei, ko ngā marae katoa ka tohungia he tangata e rua, o tēnā marae, o tēnā marae, o tēnā marae. Ko Hōri i eke ki runga i te komiti whakahaere, ko hau nei tētahi o ngā mema uru atu hei mena mō te marae o Te Awamarahi. He tino nui ngā mahi a te marae tōpū i ngera wā, ā, kei tēnei rangi, e haere tonu ana.

Ki runga ^



Site map


Footer: