Ko ngā kōrero mō Kāpene Kuki
Tamariki mā, tēnā koutou katoa! Tēnā koutou te hunga māna ēnei kōrero e manaaki hei taonga mā ō koutou hinengaro i roto o ngā tau, ā, i roto o ō koutou nā whakatipuranga.
Ko ngā kōrero o tēnei putanga o tā tātou pukapuka, o Te Wharekura, e pā ana ki te tangata nei, ki a Kāpene Kuki. Nō te 9 o Oketopa o te tau 1969 ka whakanuia e Niu Tīreni nui tonu te Rua Rau Tau o te ūnga tuatahitanga mai o Kāpene Kuki ki Niu Tīreni nei, arā, ki Tūranga.
Me tātaki poto ngā kōrero mō taua tangata, mō Kāpene Hēmi Kuki. Nō te 27 o ngā rā o Oketopa i te tau 1728 ka whānau ia ki Mātene, he kāinga paku noa iho nei kei Yorkshire, Ingarangi. Tokowhitu rātou o te whānau, ā, ko Kāpene Kuki, arā, ko Hēmi te tuarua o aua tamariki. He pōhara noa iho nei ōna mātua, a Hēmi rāua ko Kerehi. Ko Hēmi he Kōtimana, ā, he kaimahi noa i runga o tētahi pāmu, ā, ko te whaea, ko Kerehi, he wahine noa iho nō taua Mātene.
He tamaiti kamakama a Kāpene Kuki, ā, te ekenga o tōna pakeke ki te tekau mā whitu tau, ka haere ia kia whakaakona ki ngā mahi hokohoko i roto o te toa hokohoko kai pēnei i te parāoa me ērā atu tū kai. Kāore i pau te rua tau, ka tono a Kāpene Kuki kia whakawāteatia ia i taua mahi, mō te mea kua tīmata tōna koroingo mō te haere ki te moana.
Ko te tima tuatahi tonu i eke ai a Kuki ko te Freelove, he tima taritari waro mai i Newcastle ki Rānana. Ka tae ki ngā wā e kore ai taua tima e taritari waro, ka tukua a Kuki e ōna rangatira ki te kura kia whakaakona ki ngā mahi whika me ērā tū mahi.
He tangata hūmārie a Kuki, ā, he tangata kaingākau nā ōna hoa mahi i runga i ngā tima. I tū rawa ia hei āpiha mō te tima maumau waro, ā, mehemea i whakaae ia, kua tū ia hei kāpene mō tētahi o aua tima.
Otirā kua whakamau kē ngā whakaaro o Kuki e eke ana ia hei heramana ki runga i tētahi o ngā manuao o Ingarangi. Nā reira, i te 17 o Hune i te tau 1755, ka whakauru ia hei heramana. Kua rua tekau mā toru tau tōna pakeke i taua wā.
Ko Tā Hugh Palliser
I taua wā, i te whakatūtū a Ingarangi rāua ko Wīwī ki te whawhai. Ko te tima tuatahi o Kuki ko te Karoro, he manuao e ono tekau ōna pū. Kotahi marama anō ia ki runga i taua tima, kua whakatūria ia hei āpiha. Ko te kāpene o taua tima, o te Karoro, ko Palliser, i tū i ngā tūranga whakahirahira o neherā hei Ātamira, hei Kāwana mō Newfoundland, me ērā atu tūnga, ēngari ko te mea tino nui ki a Kuki, he tangata kaingākau ki a ia, ā, he tangata tautoko i ōna whakaaro kimi mātauranga.
Nō te tau 1756 ka tīmata te whawhai a Wīwī rāua ko Ingarangi. Ko ngā hoa o Kuki ka inoi ki a Palliser kia whakapikia ake a ia hei āpiha, ā, ko te whakatau taihoa mārika kia takitaro ake.
Nō te Oketopa o te tau 1757 ka tū ko Kuki hei kāpene mō tētahi o ngā manuao o Ingarangi, ā, i taua wā kua tīmata te whawhai a ngā Ingarihi me ngā Wīwī ki Kēnata. Kua kōrero pea koutou, tamariki mā, i ngā kōrero mō te Siege of Quebec. Mehemea kāore anō, me rapa e koutou tētahi pukapuka mō aua kōrero.
Ko tētahi o ngā awa nui o Kēnata ko te St. Lawrence, he awa e rerengia nuitia ana e ngā tima harihari taonga o te ao. Ka tīmata nei te whawhai, kua whai tikanga rawa atu taua awa, ko te ara atu hoki tēnei mō ngā manuao o Ingarangi e tae ai ki Quebec.
Ko te mahi a ngā Wīwī he tangotango haere i ngā tohu i taua awa kia mōhio ai ngā kāpene o ngā manuao ki te rerenga tika.
Ka whakahaua ko te tima o Kāpene Kuki ko te Pembroke, tētahi o ngā manuao, māna e āta para te huarahi e eke ai te Ingarihi ki Kubeka. He mahi nui, he mahi tohunga taua mahi, ā, i tēnei wā ko Kuki tētahi o ngā tohunga o te ao e mātau ana ki ngā tohu o te rangi, o te moana, i whānau mai ai.
Ko ngā mapi e waitohu i tēnei mea i te Longitude me te Latitude, mā koutou, tamariki mā, e rapa ā kō atu mō ēnei tohu. Kei ngā mapi o ngā whenua me ngā moana o te ao.
Ka mahi nā, ā, ka mahi nā a Kuki rātou ko ōna hoa, ā, ka oti te huarahi atu mā te awa o St. Lawrence e tae atu ai ki Quebec.
I te Hune o te tau 1758, ka rere te hia nei tima o te Ingarihi, ā, tae pai noa atu ki waho mai o Quebec tau ai, ā, hēteri ai, kei puta mai he manuao, he aha rānei o te Wīwī ki te awa.
Nō te 12 o ngā rā o Hepetema 1758, ka whakaekea a Quebec e Wolfe, ā, ko te whawhai i hinga ai te Wīwī, ko te hōnore o tēnei i riro i te Ingarihi, ā, ko tētahi o ngā tāngata nāna i para te huarahi mō tēnei wikitōria ko Kāpene Kuki.
Ka mutu mai rā te whawhai i Kēnata, ka hoki a Kuki ki Ingarangi, ā, nō te 21 o Tīhema i te tau 1762, ka mārena rāua ko Ririhāpeti Batts.
Ko te kaupapa tangata tēnei o tā tātou tangata rongonui, o Kāpene Kuki. Me tītoro tātou ināianei ki te wāhanga e pā ana ki a tātou o te Moana-nui-a-Kiwa nei, arā, o Aotearoa.
I te tau 1769, ka whakaaro te Kāwanatanga o Ingarangi me tuku tētahi tangata tohunga ki te rohe o te Moana-nui-a-Kiwa ki te titiro i te rerenga o te whetū rā, o Venus, i waenganui o te rā me tātou, me Papatūānuku. Ka whiriwhiria te tangata e tika ana, ā, whakataua ana me tono ko Kāpene Kuki.
Ko te tima i tukua ki a Kuki ko te Earl of Pembroke, ā, i tapaia houtia ko te Endeavour. Kua matatau ake a Kuki ki tēnei momo tima i tōna tīmatanga hoki ki te mahi i runga tima; ko te momo tima i a te Endeavour ngā tima taritari waro.
Ko tētahi o ngā hoa haere i taua tira mai ki te Moana- nui-a-Kiwa ko Hāre Green, ā, pērā me Kuki nō Yorkshire tahi rāua. Ko te utu mō rāua, kotahi rau e rua tekau pāuna i te tau, me tētahi whakaaro rāwaho, ana hoki atu rāua ki Ingarangi.
I te whakaangaanga tonu a Kuki me haere pēhea rā ia ki te Moana-nui-a-Kiwa, ā, ko whea hei taunga mō ōna rokohanga, ka hoki atu tētahi o ngā tima o Ingarangi, te Dolphin, i hoki atu i te haere huri rauna i te ao o tērā wā, ā, i tae mai ki te Moana-nui-a-Kiwa, ā, i ū ki Tahiti. I te hokinga atu, ka kōrero te kāpene, a Hamuera Wārihi, ka mutu pea i Tahiti, te nui o te kai, te pai o ngā iwi māori o taua moutere ki te manaaki i te tangata. Ka whakataua me haere a Kuki ki Tahiti, hei reira mahi atu ai ki ērā atu whenua o te Moana-nui-a-Kiwa.
Ko tētahi o ngā tāngata i haere mai i te taha o Kuki ko Pēke-ko Hōhepa Pēke, he tangata whai rawa, ā, he tohunga mō te taha ki ngā rākau me ērā tū mea.
I kuraina a Hōhepa Pēke ki Harrow, ki Eton, ā, ki Christchurch i Oxford, nā reira he tangata rangatira, he tangata mātauranga. Kua haere atu ia ki Newfoundland ki te titiro ki ngā rākau o tērā whenua, ā, kua waitohutia ko ia tētahi o ngā tohunga o tōna ao mō ngā rākau me ērā tū mea.
I eke mai a Pēke me āna tāngata, ā, nāna anō i utu tō rātou nā haerenga mai, ā, ko te kōrero, e rua tekau mano taara te utu mō ngā raruraru katoa mō rātou.
Nō te 26 o Ākuhata i te tau 1768, ka rere mai i Plymouth, wāhi o Ingarangi, te kaipuke o Kuki, a te Endeavour. E iwa tekau mā whā katoa ngā tāngata i runga o taua Endeavour. I waimarie a Kuki i rokohanga atu tōna tima e tērā tima, e te Dolphin, mō te mea he tokomaha ngā tāngata o taua tima kua tae ki Tahiti i hoki mai anō i tōna taha.
Ka rere mai a Kuki i Ingarangi me te pekapeka haere ki ētahi whenua, ā, nō te 13 o Āperira 1768, ka ū ki Matavai i Tahiti. Kāore i roa, kua pōī mai ngā waka o ngā iwi o Tahiti me ā rātou taonga hei hokohoko ki ngā heramana. Kāore i roa, kua whaioro ake ētahi o ngā heramana i haere mai i mua i runga i te Dolphin, ā, kua tangi ake te hoa ki te hoa, "E, tēnā koe, e Mea", arā, ki te reo o Tahiti, "Taio! Taio!"-"E hoa! E hoa!" ki a tāua, ki te Māori.
E toru marama a Kuki ki Tahiti, ā, manaakitia rātou ko āna tāngata e te iwi o taua whenua. Tokorua ngā Māori o Tahiti i haere i runga o te Endeavour, ko Tupaea rāua ko tana mōkai, ko Tiata. Nō rāua anō te pīrangi haere, ā, ka whakaaro a Kuki e pai ana hei reo ki ngā iwi o ētahi o ngā moutere o te Moana-nui-a-Kiwa. Taihoa anō ka rongo koutou i te roanga atu o ngā kōrero mō Tupaea.
Ka rere mai a Kuki i Tahiti, ā, nō te whitu o ngā rā o Oketopa ka kitea e Nicholas Young te pae whenua i tapaia rā ko "Young Nick's Head", kei te rohe o Tūranga. E rua rā i muri mai, ka whakauru a Kuki ki Tūranganui ki te rapa wai, wahie, ā, me ētahi kai.
Ko te kitenga tuatahi tēnei o Kuki i ō tātou tīpuna Māori. Te nunui o te tāngata, ā, ko te reo pērā anō me tō Tupaea. Ēngari, ki te kōrero a Kuki, kāore i āro atu ki ana whakarata he iwi pūihi, ā, kāore e rata mai ki ngā inoi atu mō te kai, mō te wai, mō te aha rānei.
Ko te tūtaki tuatahitanga tēnei o ō tātou tīpuna ki te Pākehā me āna pū. Tuatahi tonu he whawhai, pūhia iho tokorua ngā Māori, mate rawa, ā, te tokomaha i taotū. Ka whakatata mai tētahi waka ki te tima o Kuki, ka whakahaua e ia āna tāngata kia mauria mai ngā Māori o runga kia whakamārama atu a Tupaea he aha tō rātou hiahia.
Ā! Whakatoitoi ana rā aua Māori ki te whakarongo mai ki ngā inoi atu a Kuki, ka pakū mai ngā pū, ka mate anō tētahi tokowhā.
Ka pōuri a Kuki, ā, ko tāna whakaware mehemea hoki kāore i whakapuharitia e ia ngā Māori, tērā pea ko rātou ko āna tāngata te papa. Nui atu te pōuri o Pēke, ā, ko tāna tuhi, kātahi anō te mea tino hinapōuri a tōna ngākau, ā, kāore he mea kino i kō atu.
Ka huaina e Kuki te ingoa mō Tūranga ko "Te Wāhi Pākoreha", arā, Poverty Bay, ā, e mau mai nā tēnā ingoa mō tētahi o ngā whenua tino mōmona o Niu Tīreni.
Ka rere atu a Kuki i Tūranganui, ka ahu pērā ki Heretaunga. Ka tau te kaipuke o Kuki ki waho o Cape Kidnappers, ka rere mai te waka o ngā Māori, ka mea ki te mau tāhae i a Tiata, te tamaiti māori mai o Tahiti.
I konei tonu, ka pakū ngā pū a ngā tāngata a Kuki, ā, mate rawa tētahi tokorua o ngā Māori. Ka huaina nā e Kuki te ingoa o taua wāhi ko Cape Kidnappers, arā, te wāhi i mea ai ngā Māori ki te mau tāhae i a Tiata.
Ka hoki pērā anō a Kuki ki Tūranga, ā, ka ahu ki Ūawa ki te rapa i tētahi wāhi hei ūnga ki te tiki wai, ā, kai hoki. Ka ū te Endeavour ki Ūawa, arā, ki Tolaga Bay.
I manaakitia a Kuki rātou ko āna tāngata e ngā Māori o Ūawa, ā, he nui ngā mea i tangohia e rātou, he kūmara, he tuna pea te utu, kāore hoki ā tāua nei, ā te Māori moni i tērā wā.
Ka kite a Kuki i ā tāua nei taonga, i ā te Māori, i te whakairo, i te tukutuku, ā, ka rongo i te waiata me te haka. Ko Tupaea o Tahiti te kaiwhakapākehā, he rite tonu hoki tōna reo ki tō te Māori.
Ka wehe a Pēke ki ngā rākau, ki ngā manu o Ūawa, koiarā tāna mahi, he whakawhāiti i ngā ingoa o ngā momo rākau o te ao.
Ka rere atu te Endeavour i Ūawa, ā, ka huri i Whangaparāoa. I reira, ka hoe mai ngā waka kia kite i tērā tipua, i te tima o te Pākehā. He mau rākau whawhai katoa taua i runga o ngā waka, ā, i te whakapuharitanga atu te pū, ka huri aua waka, ka oma. Ka huaina a Whangaparāoa ko Cape Runaway, mō te omanga o ngāitāua whakapuharitia rā ki te pū.
Ka rere atu a Kuki i Whangaparāoa, ka huri ki roto o "Pei o Pereti", arā, ki te Whenua o te Ngahuru; ngahuru a tērā i te kai, i te aha noa, i te aha noa.
Kāore i takitaro, e rere ana mai ngā waka o ngā Māori te mātakitaki i taua waka tipua, i te Endeavour, ā, te hokohoko kuku me ērā atu mātaitai mō ngā taonga Kuki, he nēra, he aha noa, he aha noa.
Ka rere whakararo a Kuki, ā, ka ū ki Mercury Bay. Ka haere a Kuki rāua ko Pēke kia kite i te rerenga o te whetū, o Mercury, nā reira hoki i huaina ai taua wāhi Mercury Bay.
I a Kuki e ngaro atu ana, ka pōī mai ngā Māori ki te mātakitaki i tērā waka tipua, i te Endeavour. Ka wetiweti ngā āpiha a Kuki kei tata rawa mai aua Māori. Ka pakū atu ā rātou pū, mate rawa tētahi o aua Māori. Ka pukuriri Kuki i tōna hokinga mai.
I mātakitaki a Kuki rāua ko Pēke ki ngā pā whawhai ō tātou tīpuna Māori, ki te tohunga o te mahinga. Hei ngā maioro, inā te teitei. He manga hōhonu kei waho atu i aua maioro, ā, kei roto e tūtū mai ana ōna atamira hei tūnga tāngata mō te whakaeke atu o te hoariri, tūtū mai ana te tangata whenua hei aki mai.
Uru rawa atu Kuki ki te mātakitaki i taua pā whawhai, me tōna mīharo ki te mātauranga o te Māori ki te hanga i ona pā whawhai.
Ka rere anō a Kuki, ā, ka tae ki roto o Hauraki, ā, a ū ki uta. Ka kite a Kuki i te awa rā e rere ana āno te āhua ko te awa e rere ra i Rānana, i te Thames. Nā reira, ka huaina e ia te ingoa e mau nei anō ko te Thames, te Tēme pea ki a tāua, ki te Māori.
Ka rere whakarunga a Kuki ki ngā rohe o te Taitokerau me tana tapatapa haere i āna ingoa e mau nei anō, pērā me te Bay of Islands, he nui hoki nō ngā motu, arā, ko Waitangi ki a tāua, ki te Māori.
Ka rere nā te Endeavour, ā, nō te tekau mā iwa o Tīhema 1769, ka huri i Te Rerenga Wairua, te North Cape ki a Kuki. Ko te wā tērā o te Kirihimete, ā, ka hākari a Kuki rātou ko āna tāngata.
Kua tae mai anō te Pākehā ki ēnei moana haere ai, ā, ko te tangata Pākehā tuatahi ko Abel Tasman, nāna hoki ko te ingoa nei, ko Niu Tīreni, he rite ki tōna whenua, ki Hōrana.
Ka huri te Endeavour, ka rere whakararo i tērā taha ki Kāwhia, ki Taranaki. Ka rere nā taua tima, ā, ka whakauru ki te Moana o Raukawa, ā, ki tētahi o ngā kokonga e tata ana ki Nerehana. Ka whakauru te Endeavour ki reira waru ai ngā tāngata a Kuki i ngā otaota, i ngā aha noa kua ū ki raro o taua tima.
Ka wehe aua heramana ki te nui o te kai moana, o te ika, o te aha noa, o te aha noa. He takitahi nei o ngāitāua, o te Māori, i tūtaki i ērā wāhi ki a Kuki.
Ka whakaaro a Kuki, te āhua nei e rua kē ngā motu o taua whenua, o Aotearoa, ā, he moana kei waenganui. Ka rere tana tima, ā, tika tonu ki tāna. Ka tapaia e ia ko Cook Strait hei ingoa mō te Moana o Raukawa.
Ka wehe a Pēke ki te nui o te rākau, o te manu, ki ngā ngahere e tata ana ki te moana. Ko tana whakamihi ki te reka o te tangi a te manu.
Kua tau ngā whakaaro o Kuki e rua ngā moutere, ka rere whakararo ia i Te Waipounamu. Rere nā, ā, rere nā, tē kitea te Māori kotahi, ā, tae noa ia ki waho o tētahi upoko whenua. Ko tana whakaaro, he motu, ā, tapaia iho ko Pēke, ā, e mau mai nā te ingoa ko Banks Peninsula. Ko te tāone nui o Ōtautahi kei roto o taua upoko whenua.
Rere atu nā a Kuki, ka tae ki Murihiku, ka mutu mai te whenua. Ka tuhia te mapi o Niu Tīreni e mau nei, ko te whakatinanatanga o te mātauranga o Kāpene Kuki.
Kua rua rau tau ināianei mai i te taenga mai o Kuki ki Aotearoa nei. Nō te tahi o Āperira i te tau 1770 ka mahue ake a Niu Tīreni i a Kuki.
Nā taua tangata māia, tangata rongonui i taunaha a Niu Tīreni mō Ingarangi, ā, mai i taua wā ki tēnei rā, ko ngā kīngi o Ingarangi ko ngā kuini rānei me ō rātou kāwanatanga ō tātou nei kaiwhakahaere.
Ka kite iho koutou, tamariki mā, he tino tangata a Kāpene Hēmi Kuki. Nāna i taunaha a Niu Tīreni mō Ingarangi, ā, nā reira i whakanuia ai te rua rau tau o te taenga tuatahitanga mai o Kāpene Kuki ki Niu Tīreni nei.
Ko tā tātou tino manuhiri ia mō te Rua Rau Tau nei ko tō tātou Kuini, ko Irihāpeti rāua ko tōna hoa tāne ko te Tiuka o Ētinipara, ko Piripi, me ā rāua tamariki mātāmua tokorua, me Piriniha Tāre rāua ko te tuahine, ko Pirinihehe Ana.
Ko Tūranga te marae i manaakitia ai e ngāitāua, e te iwi Māori, tēnei ope nui whakaharahara. I pōī tāua te Māori ki reira ki te manaaki, ki te haka, ki te waiata.
He marae rongonui a Tūranganui. Ko ōna tāngata rongonui o roto i ngā tau ko Tā Timi Kara; ko tōna irāmutu ko tā Turi Kara, ko ia nei te Tiamana o te Kaunihera Māori; ko Tā Apirana Ngata, nō Ngāti Porou tērā kaumātua, ēngari ko Tūranga te wāhi matua o te Tairāwhiti; ko Rēiri Kara, ko te hoa wahine o Tā Timi Kara, arā, ko tōna ingoa kārangaranga ko Te Huinga. He tangata rongonui te tāne, a Tā Timi Kara, pērā anō hoki te wahine. Ko tōna tungāne ko Te Pare Keiha, nāna a Reta Keiha i tū rā hei Āpiha Tumuaki mō Te Ope Taua Māori, arā 28th Māori Battalion.
Kua poto tēnei reanga tāngata rongonui ki te Pō, hāunga hoki a Tā Turi Kara. Kei te ora mōrehu ia, kei te hautū i ōna iwi o te Motu.
Nā Henare Kōhere Ngata O. B. E., te pōtiki a Tā Apirana Ngata, i ārahi te Kuini ki te marae o ngā iwi o te Motu.
Ka rua ai ngā hui nunui i tū ki Tūranga i ēnei tau e rua; ko te Rua Rau Tau mō Kāpene Kuki i te tau 1969, ko te tira o te Kuini i te tau 1970.
Kāti pea tēnei wāhanga o ngā kōrero mō Kāpene Kuki, tamariki mā. Mā koutou e kōrero ngā pukapuka kei te reo Pākehā mō tā tātou tangata rongonui.