Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Te Wharekura Ministry of Education.

Mā te pouako navigation


He toa taua he toa pāhekeheke, he toa tangata he toa pūmau

Ko Tā Te Rangihīroa rāua ko Tā Āpirana Ngata.

Me tuhi ake te poroporoaki a Tā Te Rangihīroa ki tana hoa pono, ki a Tā Āpirana Ngata i tōna matenga i te 14 o ngā rā o Hūrae 1950. Kei taua poroporoaki ētahi kōrero e pā ana ki Te Rōpū Rangatahi.

"Nō tōku haerenga ki Te Aute Kāreti i te tau 1896, ka rongo au mō Āpirana Turapa Ngata. I kuraina ia ki Te Aute, ā, i wini i a ia te karahipi a Te Kāwanatanga nāna ia i mau ki te Whare Wānanga o Canterbury, ā, ka riro mai i a ia te tohu mātauranga B.A., ā, i muri mai ka pāhi ia i ngā whakamātautau mō ngā tohu M.A. me te LL.B. Ko Āpirana te Māori tuatahi ki te whiwhi i te tohu mātauranga o te Whare Wānanga o Niu Tireni, ā, nāna i whakaatu ka eketia e te tangata Maori ngā taumata o te mātauranga kua eketia e te Pākehā.

Nō te tau 1897, ka tūtaki au ki a Āpirana i tōna taenga mai ki Te Aute Kāreti ki te āwhina i ngā mahi mō te whakatū i Te Rōpū o Ngā Tamariki i Kuraina ki Te Aute Kāreti. E maumahara ana au i a ia te pukapuka a te Polynesian Society, ā, ko ētahi o ngā kōrero o taua pukapuka nā Archdeacon Herbert L. Williams i tuhi mō te hanga o te Whare Māori. Nō muri mai, ka tuhia hoki e Āpirana etahi kōrero mō ngā Whare Māori o Ngāti Porou. I taua wā, kāore anō au kia matatau ki ngā mahi a taua rōpū, o Te Polynesian Society, engari ka wehe au ki ngā kōrero tohunga a Āpirana mō ngā whare o tōna rohe, te pai, te tohunga o te whakatakoto o te kōrero.

Ka tū Te Rōpū o Ngā Tamariki o Te Aute Kāreti hei hāpai i ngā mahi-ā-tinana, mahi-ā-hinengaro mahi-ā-wairua mō te painga o te iwi Māori, ko tōna whakatauaki, "Whakatangata kia kaha". I taua wa, i te tari rōia o Devore me Cooper i Ākarana a Āpirana e mahi ana, ā, ko te kōrero a Cooper, i muri mai ka tū hei Tiati, tērā a Āpirana e tū hei tino rōia. Otirā, i matakite a Āpirana mō Te Rōpū o Te Kotahitanga o Te Aute, mehemea e whiwhi taua rōpū i tētahi tangata tika hei arataki i āna mahi, tērā e tipu hei taonga ki waenganui i te iwi Māori. Mahue ake i a Āpirana tana mahi rōia kia tū ko ia hei hekeretari, arā, hei āpiha takawaenga mō Te Rōpū o Te Aute Kāreti. Ka whiwhi ko mātou ko ngā tamariki o Te Aute i te taonga hei whakamaunga atu mō ō mātou whakaaro me ō mātou tūmanako. Ko ētahi o aua taumata he wawata anō nō ō mātou ake ngākau engari ia, ko te Kaihautū o te waka ko tō mātou hekeretari.

I takahia e Apirana ngā marae maha o te motu. Nāna i whakaoho te wairua o ngā tamariki i kuraina ki Te Aute, ā, ko tāna kauhau nui ki ngā iwi o te Motu ko te wairua o tenei mea o te mahi, ā, ko te tautoko i ngā whakaaro o te rangatahi. Nā Apirana ko te hui nui tuatahi a tō mātou rōpū ki waenganui o te iwi Māori ki te marae o Taumata-o-mihi kei Ngāti Porou. He mea tipua te tū o te rangatahi ki te kōrero ki ō rātou mātua tīpuna. Otirā i taua hui i manaakitia ō mātou whakaaro e ō mātou pakeke. Ko ētahi o ā mātou take e pā ana ki te taha ki te ora he āhua taikaha ki ngā pakeke, arā ia, ko tā mātou take me pokapoka he matapihi ki ngā tuarongo o ngā whare puni kia uru atu ai he hau ora. Ka tū ko ō mātou pakeke ki te kōrero mō tēnei o ā mātou take, ka mea, mai rānō tērā āhua o ngā whare puni - te kore matapihi o te pakitara o tuarongo, ā, ki te whakarerekētia, tērā e puta he aituā. Otirā ko te whakaaro anō o etahi kaikōrero kei te piki ake te rangatahi me ō rātou nā whakaaro, ā, he mea pai tonu me āta whiriwhiri anō ā rātou nā take.
Ko tā te Māori pepeha e tino eke ki ngā tūmanako a Te Rōpū o Te Aute Kāreti, ko tērā rā, 'Ka pū te ruha, ka hao te rangatahi'. Nā reira i tīmata mai te hao a te rangatahi i te marae o Taumata o Mihi, ā, ko Āpirana te kaihautū o te waka.

I muri mai o te hui a tō mātou rōpū i Taumata-o-mihi, ka haere māua ko Tūtere Wirepa ki te kura whakaakoako tākuta i Otago. I te ono tau i a au i te kura tākuta, takitahi rawa atu tōku kite i a Āpirana, engari ko ōna rongo, te pai o āna mahi, me te manaakitia hoki o ōna whakaaro e te iwi Māori e hau ake ana te rongo ki a au. I te kura tākuta tonu hoki au, ka hoki mai a Maui Pōmare i Amerika me tōna tohu mātauranga M.D. Nō te tau 1900, ka whakatūria ia e Te Kāwanatanga hei kaitirotiro ki waenganui o te iwi Māori mō Te Tari o Te Ora. I taua wā, kua whakamanā Te Ture Kaunihera, ā, kua whakatūtūria ngā Kaunihera Māori hei tiaki i ngā āhuatanga mō te ora e pā ana ki te iwi Māori. Ka tūtū aua Kaunihera, ka tīmata ngā mahi ki te whakapai i te noho a te iwi kia tātakimōri ai te matemate o te tangata i ngā mate huhua nā te hē o te noho i taki mai. Kua tīmata te haere o ngā mahi nā Te Rōpū o Te Aute i whakatō te whakaaro, ā, i taua wā ka whakatūria ko Apirana hei kaitohutohu mō ngā Kaunihera.

Mō ngā tau maha noa atu ko Tā Timi Kara anake ki tāna whawhai kia mau te Māori ki ōna mōrehu whenua. Ko tāna he aruaru haere i ngā whakaaro hoko, ā, i ngā whakaaro hoki o te Kāwanatanga me kore e pakari mai ngā tinana me ngā whakaaro o te iwi ki te whakamahi i ō ratou ake whenua. Ko 'Te Taihoa' tēnei i rangirangitia ai a Tā Timi Kara e ngā Pākehā whakatōnga e kore e taea e te Māori te mahi ahuwhenua. E tika ana me puta he mihi ki tō tātou kaumātua mō āna tikanga, 'Taihoa', i toe ai ngā mokamoka whenua. Ko tā Timi Kara tūmanako kia oho te ngākau o te tangata Māori ki te whawhai kia mau ōna whenua. Ka puta ko Āpirana nāna i whakaoho te wairua o ngā tīpuna ki te kōrero rā, 'Whatungarongaro he tangata, toitū he whenua'. Ka piri a Āpirana rāua ko Timi Kara ki te hanga tikanga, ki te rapa huarahi, e taea ai te whakamahi ngā whenua Māori. Ka mutu i taua tokorua, ko te kaumātua kua pakā ngā whakaaro ko Āpirana, kī tonu tōna ngākau i ngā tūmanako o te rangatahi kia piki te iwi ki ngā taumata o te ora.

Kua tae tērā ki te wā e tika ana kia hangā ētahi ture hei āwhina i te Māori ki te whakanohonoho ki runga i ōna whenua. Kua kitea iho e te Māori ngā uauatanga, engari ko te Pākehā me āta whakamārama anō ki a ia e ētahi tāngata mōhio te whakaae ai tōna ngākau ka taea e te Māori te mahi ōna whenua. Ka mutu anō te huarahi me uru ētahi Māori tika ki te Pāremata hei māngai mō te iwi Māori. Ko Wi Pere te Mema Pāremata mō Te Tairāwhiti, ā, kō tōna hē he kūare ki te reo Pākehā; mā te kaiwhakamāori katoa ngā whakamārama. E tika ana kia uru ko tētahi tangata reo rua hei hoa mō Tā Timi Kara, kua tae te wā hei whakaurunga i a Āpirana ki te Pāremata. I mea anō rā a Wi Pere ki te tuku kia tū ko Āpirana, otirā i te pōti o te tau 1905, kāore tonu a Wi Pere i tuku ki raro o tōna tūnga Mema Pāremata, nā reira ka tū a Āpirana hei hoa whakataetae mōna, ā, hinga ana ko Wi Pere, ka tū ko Apirana hei Mema Pāremata mō te Rohe o Te Tairāwhiti.

I taua wā, kua uru hoki au ki ngā mahi mō te iwi; ko au tētahi o ngā kaitirotiro mō Te Tari o Te Ora, i mua tata mō te wā poto i Te Tari Māori au i raro i a Tā Timi Kara. Ka tīmata au ki Te Tari o Te Ora, ko Pōmare ki te taha whakararo o Te Ika a Māui, ko au ki te taha whakarunga. Ka tae au ki Ngāti Porou, ka mātakitaki ki a Āpirana e mahi ana i waenganui o ana iwi, ā, i Pōneke ka haere au ki te Whare Pāremata ki te whakarongo ki a ia, ā, mai i taua wā tō māua piringa hei hoa piripono.

I roto i ēnei tau, kua piki te Rōpū o Te Aute Kāreti, ā, kua huaina ki te ingoa hou, ko Te Rōpū o Te Rangatahi, kia eke ai te iwi nui tonu ki te hāpai i ngā mahi. He tau nā, ka tū he hui mā tō mātou rōpū ki tētahi o ngā marae maha o Te Motu, ā, i aua hui ko Āpirana te tangata nāna ngā take huhua i whakatakoto hei whiriwhiritanga mā te iwi nui tonu. Ka tae te wā i mutu ai ngā hui a tau a Te Rōpū Rangatahi, mōtemea kua hōrapa tāna kaupapa ki ngā iwi o te Motu. Otirā kāore i mate rawa Te Rōpū Rangatahi, mōtemea ko te hunga nāna i hua taua rōpū, ā, ko te hunga hoki nā rātou i hāpai ōna kaupapa, mau tonu te aroha ki taua rōpū ki roto i ō rātou ngākau ake me tā rātou kauhau i ōna kaupapa, ā, mate noa rātou.

Ko tētahi o ō Āpirana hoa i te Pāremata ko Hone Heke, te Mema Pāremata mō Te Rohe Pōti o Te Taitokerau. He tangata tūtamariki a Heke, ā, he tangata tangatanga ki te reo Pākehā. He tangata hūmarie hoki, ā, ko tētahi o ngā mea nāna rāua ko Apirana i whakapiri, he tāngata kaingākau ngātahi rāua ki ngā mahi waiata, ā, nā rāua i tito ētahi waiata ko ngā kupu i Māori engari ko ngā rangi he Pākehā.

I te Pōti Mema Pāremata o te tau 1908, i uru tahi a Āpirana rāua ko Heke, otirā kāore i tū te Pāremata hou, ka tangohia atu a Heke e te ringa kaha o aituā i te tau 1909. He aituā nui tērā nō te iwi, he tangata kaha hoki a Heke ki te hāpai i ngā take mō te iwi Māori. Nā Tā Timi Kara rātou ko ētahi o ngā rangatira o te Motu i whakahoki atu a Heke i Pōneke ki Kaikohe, ā, nō te taenga ake ki Ākarana, ka haere ngātahi mātou. I te tangihanga," ka tū ko te whaea o Heke, ka tono ki ōna iwi o Te Taitokerau kia whakamoea te pouaru ki te iwi rāwaho hei tohu whakamoemiti mō te aroha o ngā iwi o te Motu ki tāna tamaiti. I tukua mā Tā Timi Kara e whakaingoa te tāne. He tikanga rangatira rawa tērā, te tuku i te tūnga Mema Pāremata mō Te Taitokerau kua tū tahanga rā, mā te iwi rāwaho e whakaki i ohorere katoa mātou i taua tuku rangatira. Ka tono a Tā Timi Kara kia hōmai tētahi wā hei whiriwhiritanga māna i taua take nui. Ūina ake i tētahi rā, ka tū te kaumātua a Timi Kara i te marae, ā, i te pai o tāna whakatakoto i te kōrero, ka unu tētahi tokorua i whakaaro mō taua tūnga i a rāua, i te whakamutunga o te kōrero a Timi Kara ka whakaingoatia ko au, ko Te Rangihīroa, hei tāne mā te pouaru. Tumeke ana au, otirā i te tino rangatira o te whakaaro he aha hoki he kōrero māku, ka mutu anō he whakaae. Nō muri mai, ka kōrero a Timi Kara i tukua e ia he waea ki a Āpirana, ā, ko te whakautu, 'Ko Te Rangihīroa'. Ka moea e au te pouaru, ka uru au ki Te Pāremata hei hoa mō Apirana ki tāna whawhai mō te iwi Māori.

I te poti o te tau 1911, uru tahi māua ko Āpirana, ā, ka uru mai hoki a Māui Pōmare. Ka tū ko Hāre Parata ki te tūnga Mema Pāremata mō Te Waipounamu. Ka mutu i tō mātou tīma, tokotoru o mātou i whiwhi ki ngā tohu mātauranga o ngā Whare Wānanga o Te Pākehā, ā, ko Hāre Parata he kaiwhakamāori. Ka tīmata tā mātou kōrerorero i waenganui i tō mātou tokowhā me whakawhāiti e mātou ngā kōrero me ngā mahi a ō mātou tipuna Māori.

Nā te kaha o Apirana, ā, nā tō mātou āwhina ngātahi ka tū ko Te Poari Whakapapa, ā, nō muri nei i huaina ai ko Te Poari mō ngā Mea Māori, me Te Kura Whakairo i tū ki Rotorua.

Nā Pōmare ko ngā pukapuka mō ngā kōrero pakiwaitara a ngā tūpuna, ko taku ko te rapa i ngā kōrero mō ngā kāwai o te Māori, ko tā Apirana he whakarāpopoto i ngā waiata, ā, ko 'Ngā Moteatea' tēnā.

Ko tā Apirana kōrero, mai rānō, mā te mame ka kīa te Māori he Māori, ā, me tū he Whare Whakairo ka kīa te Marae he marae. Kei te Whare Whakairo te wehi me te mauri o te Māori. Ko ngā whakairo ko ngā tipuna ēnā, ā, ki te kore hoki he whakairo mō te whare, kāore ōna wehi, kāore ōna mauri. Ko te kaupapa tēnei a Āpirana ka whānau ko Te Kura Whakairo i Rotorua. Ka tīmata taua kura, ka tīmata te whakatūtū o ngā Whare Whakairo ki ngā marae maha o te Motu, tae noa ki ngā marae o ngā iwi kua ngaro ke ōna whakairo, engari ko te wairua o ngā tūpuna i te mau tonu. Ko aua whare whakairo ko tā te kaupapa a Te Rangatahi i tauira ai, ko ōna matapihi he karaehe katoa; ka mutu ngā whare whakapaipai, nāna i whakahokihoki te wairua o ō tātou tipuna ki ngā iwi o te motu, ko te Māoritanga tērā i kauhautia e Āpirana ki tēnā, ki tēnā o ō tātou marae maha.
Kāore he tangata i runga atu i a Apirana ki te haka. E maumahara ana au i tōku hokinga whakamutunga ki Aotearoa i te tau 1949, i te pō poroporoaki ki a māua ko tōku hoa wahine i Ākarana e noho tahi ana māua ko Āpirana, ko te kapa haka e tū ana mai. Ka timata te haka, ka tū atu a Āpirana, ā, kāore i roa, e haka ana mai. Kua uru te wana o te haka ki a Āpirana, kua hikitia e te nuinga ka mutu pea.
Ūina ake i tētahi rangi, ka rere mai au i Niu Tīreni ki Hawaii. I mua i tōku rerenga mai, ka poroporoaki māua ko Āpirana ki a māua pēnā tonu i mōhio iho māua ko tō māua kitenga whakamutunga tērā."

Kua kite iho rā koutou, tamariki mā, i ngā whakaaro me ngā tūmanako o ō tātou mātua tīpuna. Mā koutou ā kō atu. Noho mai i ō tātou marae maha, kia kaha kia manawanui aha, ki tā te pepeha o Te Rangatahi o te rau tau ka taha, "Whakatangata kia kaha".

Ki runga ^



Site map


Footer: