1. Ka tau te tuhi ki Aotearoa
computer
Ka kapi katoa i runga i tēnei whārangi ngā take e whai ake nei. Ki te heke haere ki tētahi pū take, pāwhiria te hononga e hāngai ana:
- Whenu: Whakarongo (Kōrero)
- Whenu: Kōrero (Whakarongo)
- Whenu: Pānui (Tuhituhi)
- Whenu: Tuhituhi (Pānui)
- Whenu: Mātakitaki (Whakaatu)
- Whenu: Whakaatu (Mātakitaki)
- Ngā hononga
- Ngā ariā matua
Whenu: Whakarongo (Kōrero)
Ngā pūkenga
Kōeke 3: Ko te maumahara, ko te whakautu i ngā ariā matua me ngā pātai e pā ana ki ngā horopaki e taunga ana te ākonga.
Kōeke 4: Ko te maumahara ki ngā ariā mātua.
Kōeke 5: Ko te tāutu i ngā ariā matua me ngā ariā tautoko i aua kōrero.
Te kawenga
- Ngā kōhimuhimu hainamana. Tipakohia tētahi kupu, tētahi kīanga rānei mai i te pūrongo. Kōhimuhimu tēnei kōrero ki tētahi atu, ā, tukuna te kōrero kia haere. Ka tae atu te kōrero kōhimuhimu ki te ākonga whakamutunga, māna te kōrero kōhimuhimu e whāki atu ki te akomanga.
-
Kia pānuitia tēnei pūrongo e ngā ākonga, whakamātauria ō rātou hinengaro ki ētahi pātai. Hei tauira:
o Ko wai ngā tāngata kei te kōrerohia i roto i tēnei pūrongo?
o E hia ngā whārangi o tēnei pūrongo?
o He aha te ariā matua o tēnei pūrongo? - Pānui ā-waha i te tauparapara 'Whakarongo ake au' ki ngā ākonga. Mā ngā ākonga e tuhi i tā rātou i rongo ai. Whakatika.
- Wharewhare: Tipakohia ngā kupu hou, whakamahia hei tākaro i te kēmu nei.
- Māu ētahi kupu e pānui ā-waha, mā ngā ākonga aua kupu e tuhi. Tirohia kia kitea mēnā e tika ana te noho o ngā tohutō ki roto i ēnei kupu.
- Mahi takirua: Mā ia ākonga e whakarāpopoto ngā kōrero e pā ana ki tēnei pūrongo. Mā tētahi ākonga tōna whakarāpopototanga e pānui ā-waha ki tōna hoa. Ko te mahi a tōna hoa, he āta whakarongo. Kātahi ka whiu pātai te ākonga tuatahi mō tana whakarāpopototanga. Mā te mea whakarongo ngā pātai e whakautu.
Whenu: Kōrero (Whakarongo)
Ngā pūkenga
Kōeke 3: Ko te whakapuaki i ngā kupu, i ngā kōrero huhua.
Kōeke 4: Ko te maringi noa a te pātai, a te whakautu ki ngā kōrero ā-rōpū.
Kōeke 5: Ko te whakaraupapa whakaaro.
Te kawenga
- Mā ngā ākonga e kohikohi pātai mō ō rātou whakaaro e pā ana ki ngā āhuatanga o te pukapuka mō te wā 1820.
- Me āta titiro ki ngā pikitia. Kia rima ngā pātai e pā ana ki ia pikitia tā ia ākonga.
- Whakatauritehia te taumata o te pānui me te tuhituhi mō ngā tāngata Māori o 1840 ki tēnei wā. He aha ngā whakaaro o ngā ākonga?
Kei ngā āpitihanga e whai iho nei ētahi rerenga kōrero.
Āpitihanga 1 – Ngā āheinga reo
1. Whakatau (Waikato): E rere atu ana taku manu kōrero...
Nau mai, haere atu taku reta ki te mihi atu... (Kōeke 4)
13. Kia homai he kōrero: Tēna koa.../Tēnā koa, homai he kōrero e pā ana... (Kōeke 3)
26. Kōrero mō te rekareka: Anō te pai! (Kōeke 5)
53. Whakarmīharo: Kia tau tika te haere (Kōeke 5)
Āpitihanga 2 – Ngā ariā o te reo
Ngā hononga
Kupu honohono: Heoi ano (Kōeke 3w)
Ngā pātai me ngā whakautu: He aha i kore ai e ...? (Kōeke 4w)
Te pūmuri tonu: Kī tonu...Mā tonu...Pau tonu...(Kōeke 5w)
Āpitihanga 3 – Te wetewete i te reo
Kīwaha mō te wā: Nāwai rā ...(Kōeke 3)
Te whakatūpatotanga: Kei ...(Kōeke 4)
Te pūmuri tonu: Ki tonu...Mā tonu...Pau tonu...(Kōeke 5)
Āpitihanga 4 – Ngā rārangi kupu
Kōeke 1–3
ā | te reo Māori, ā, e rima tau ...Tuhi i te reo, ā, ka whāia ... |
I | I tere mau...I taua wā...I te tuatahi ... |
Heoi | Heoi, nā ētahi ...Heoi, nā te tuhituhi ... |
Takiwā | Pēnei te tuhi i te takiwā o 'Kerikeri'. |
Whenu: Pānui (Tuhituhi)
Ngā pūkenga
- Ko te tīpako i ngā ariā matua mai i ngā pānui.
- Ko te tere o te pānui, o te mātai me te whakatau wawe i te ngako o te kōrero.
- Ko te whakamārama i ngā āhuatanga reo me ngā pānga o ēnei ki te kaupapa me te pūtake i tuhia ai te kōrero.
Te kawenga
- Whakarōpūtia ngā ākonga. Kia rima pea ngā rerenga kōrero ka hoatu ki ia rōpū – ko ngā ariā matua o tētahi pūrongo. Mā ia rōpū aua rerenga kōrero e whakaraupapa tika. (Tirohia 'Ka tau te tuhi ki Aotearoa: Ngā ariā matua'.)
- Tuhia te tūtohi kei raro iho nei ki runga i te papa mā. Mā ngā ākonga e tuhi anō, ko tā rātou mahi he whakakī i ngā pouaka ki ngā kōrero e ngaro ana.
Te tau | Ingoa o te kaituhi | Pukapuka |
---|---|---|
1830 | Rev. William Yate | |
A Korao nō New Zealand | ||
Rev. William Williams |
Aromatawai
Whenu: Tuhituhi (Pānui)
Ngā pūkenga
Kōeke 3: Ko te āta whakaraupapa i ngā whakaaro, i ngā whakamārama me ngā tohutohu.
Kōeke 4: Ko te tāutu i ngā momo tuhinga.
Kōeke 5: Ko te whakatakoto kupu kia mārama, kia raupapa anō ōna whakaaro.
Te kawenga
- Hangaia he mahere o ngā pukapuka i tāia: Te tau, te ingoa o te kaituhi, te ingoa o te pukapuka, me ngā ariā matua.
- Mai i te tau 1820 i kaingākau te Māori ki te ako ki te pānui. He aha ngā hua me ngā uauatanga o te pānui me te tuhituhi kōrero i ērā wā?
- Whakatauritehia tētahi wāhanga o te Paipera Tapu tawhito ki ngā whakamāoritanga ā-karaipiture o nāianei. Pēhea te rerekētanga o ngā kupu, o ngā rerenga kōrero, o te reo rānei?
- Rapua he rau mai i te rākau pukapuka. Tuhia he kōrero poto ki runga i te rau. (Kia mahara mai, tiakina ngā tamariki o te wao nui a Tāne.)
Aromatawai
- Ka taea e te ākonga te whakatakoto wātaka e whakamārama ana i te hītori o tētahi kaupapa.
- Ka taea e te ākonga te tāutu ngā hua me uauatanga o te pānui mai i te wā 1820.
- Ka taea e te ākonga te whakataurite i ngā āhuatanga o te reo, te āhuatanga o te tuhituhi – ngā āhuatanga rerekē me ngā āhuatanga ōrite.
- Ka taea e te ākonga te whakawhiti whakaaro mō ngā āhuatanga o neherā.
Whenu: Mātakitaki (Whakaatu)
Ngā pūkenga
Kōeke 3: Ko te tāutu i te hononga o te reo ataata ki te reo ā-waha.
Kōeke 4: Ko te whiriwhiri i ngā mahinga reo ataata e whai hua ana.
Kōeke 5: Ko te tāutu i te rōpū mātakitaki e tika ana kia kite i te tūmomo whakaaturanga reo ataata.
Te kawenga
- Whiriwhiri kōrero e pā ana ki ngā pikitia ki te tāutu ngā āhuatanga e pā ana ki 1820: kākahu, taonga o te whare, ngā taputapu.
- Kimihia ētahi tuhituhi tawhito. Tāruatia, whakaaturia rānei ki āu ākonga hei pānuitanga mā rātou. Ko te mahi mā rātou, he whai māramatanga mai i aua kōrero tawhito.
- Tāngia tētahi mahere whenua o Aotearoa. Tohua ngā wāhi kei roto i te pūrongo. Nō whea te tangata kei te kōrerohia? He aha tāna mahi?
Aromatawai
- Ka taea e te ākonga te tāutu te āhuatanga o ngā pikitia me te wā.
- Ka mārama te ākonga ki ngā tuhinga tawhito me te whakarite ki ētahi tuhinga o nāianei.
- Ka mōhio te ākonga ki te wā i whakaputaina te pukapuka me te tangata nāna i tuhi.
Whenu: Whakaatu (Mātakitaki)
Ngā pūkenga
Kōeke 3: Ko te tāutu i ngā pānga o ētahi āhuatanga reo ataata.
Kōeke 4: Ko te tāutu i nga hiahia o te hunga mātakitaki.
Kōeke 5: Ko te tāutu i ngā hua o ngā āhuatanga reo ataata.
Te kawenga
- Whakarōpūtia ngā akonga. Mā ia rōpū ō rātou whakaaro mō ngā painga me ngā uauatanga e pā ana ki te pānui, mai i te wā 1820, e tuhi ki runga i tētahi pepa rahi.
- Kohikohia ngā rau pukapuka, tohatohaina ki ngā ākonga. Ko te mahi mā ngā ākonga, he tāutu i ngā momo tuhi – rerenga kōrero, pūangi kōrero, pātai, tohutohu.
- Mahi ā-rōpū: ka whakaatu ngā ākonga i ō rātou whakaaro mō te tauparapara 'Whakarongo ake au'.
Aromatawai
- Ka taea e ngā ākonga te whiriwhiri whakaaro ā-rōpū e pā ana ki te pānui pukapuka i te wā 1820, me whakaatu atu i aua whakaaro ki te akomanga.
- Ka taea e te ākonga te tāutu ko tēhea te momo tuhi i tuhia ki te rau pukapuka.
- Ka taea e te ākonga te pāhekoheko me te matapaki i ō rātou whakaaro mō tētahi tauparapara i roto i te rōpū.
He hononga ki ētahi rauemi āwhina:
Haami, B. (2004). Pūtea Whakairo: Māori and the Written Word. Wellington: Huia Publishers.
Ngā ariā matua
Whakaraupapa tika ngā ariā matua:
I te tau 1844 ka puta te pukapuka tikanga kupu a Reverend William Williams, Dictionary of the Māori language. |
Me hoki rawa ki te tau 1815 mō te tuhinga tuatahi i te reo Māori ki te pukapuka. |
I te tau 1839 ka tāia e Colenso tana pukapuka He Pukapuka Wakaako. |
I te tau 1827 ka tāia ki te pukapuka iti (e 31 ngā whārangi) ētahi karaipiture, mai i te Paipera Tapu me ētahi hīmene. |
Whakarongo ake ai ahau ki te tangi a te manu nei ... |