Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Te Tautoko Ministry of Education.

Mā te pouako navigation


He kupu whakataki

He huinga pukapuka a Te Tautoko i whakatakotoria hei rauemi whai muri i a whakawhiti. He rauemi reo Māori tēnei e tautoko ana i ngā wāhi whāinga matua ki tā Te Reo Māori i roto i te Marautanga o Aotearoa. Ka whakaatu hoki i ngā kaupapa whānui e pā ana ki te pāngarau, te pūtaiao, te hangarau, ngā tikanga ā-iwi, ngā toi, me te hauora i roto i ngā kaupapa kawea ai e ngā ākonga ia rā. Ka noho mai he kōrero paki, he kōrero pono anō hoki hei tūāpapa, ā, ko te tikanga, mai i reira ka toro haere ngā ākonga i ngā mahi takitahi, ā-rōpū, ā-akomanga rānei i te roanga atu o ngā kōrero.

Kua hora mai a Te Tautoko 50 hei whāwhātanga mā te hunga kua 6 tau, ā piki ake, e whakaakona ana ki te reo Māori. Kei tēnei pukapuka ngā whakaaro tautoko i Te Reo Rangatira 175, me te NCEA taumata 1.

Te whakamahi i tēnei huinga pukapuka

Tērā pea ka hiahia koe kia pānui ngā ākonga i tētahi kōrero i te tuatahi, kātahi ka whai i tētahi pātai, ka whakautu rānei i ētahi pātai kua whakatakotoria. Tērā rānei ka hoatu ngā pātai ki ngā ākonga i mua i tā rātou pānui i ngā kōrero. Ko te hua o tēnei, ka āta mōhio ngā ākonga ki ngā tino āhuatanga hei kimi mā rātou i a rātou e pānui ana. Tērā rānei ka whakamahia tēnei hei tāhuhu mō tētahi rangahautanga, ka taea rānei te kawe ngātahi ki ētahi kaupapa rangahau e whakahaeretia ana e te akomanga. Arā ētahi mahi ka whai kia auaha tonu te reo Māori. Ka noho ēnei hei whakahauhau i ngā ākonga kia tuku i ō rātou hinengaro kia rere.

Ko tā te katoa o ngā kōrero kei tēnei putanga, e hāngai ana ki te kaupapa ngā kōrero o neherā, otirā, me te tuku tirohanga Māori ki te ao whānui.

Ngā whāinga paetae

Kua tohua ngā whāinga paetae mai i ngā whenu o Te Reo Māori i roto i te Marautanga o Aotearoa, me ētahi atu o ngā marautanga o Aotearoa i ngā wāhi e tika ana, e hāngai ana ki ia kōrero. Kua tohua anō hoki ngā pūkenga me ngā waiaro i ngā wāhi e tika ana. Heoi anō ngā pūkenga, ngā waiaro rānei ka āta tirohia, kei te āhua tonu o te huarahi ka whāia e koe hei kawe i ngā mahi.

Ngā taumata mō te pānui pukapuka

Ko ngā kōrero kei tēnei kohinga e tika ana mō ngā ākonga kei te 6 tau piki ake tō rātou akoranga ki te pānui reo Māori. Otirā, ko ngā kōrero whai kupu ōpaki, ōkawa, kīrehu, kīwaha rānei, tērā pea e hāngai kē ana ki ngā taumata o runga ake. Māu tonu e whakatau mēnā e tika ana kia ārahina te pānui a te ākonga, kia mahia tahitia rānei, me waiho rānei mā te ākonga me tōna kotahi e pānui ngā kōrero. He mea whakamārama i te pānui e ārahina ana, te pānui tahi, me te pānui motuhake i roto i te pukapuka Ngā Kete Kōrero: Hei Āwhina i te Kaiwhakaako (dewey 499) me Te Reo Māori i roto i te Marautanga o Aotearoa (Te Pou Taki Kōrero, Te Whanganui-a-Tara, 1996).

Ngā kaupapa whānui o Te Tautoko 50

1. Māui – He atua, he tangata, he
matua o Poronīhia
Kōrero
tīpuna
nā Kua Ranea
Aperahama
  He tirohanga kau tēnei ki te tīpuna rongonui a Māui, me ngā kōrero tuku iho e pā ana ki a ia mai i ngā moutere tapu mā roto i Te Moananui-a-Kiwa.
2. Te kitenga o te whenua hou Kōrero
tīpuna
nā Kua Ranea
Aperahama
  He tirohanga whānui tēnei ki te mātauranga o te kaiurungi o te waka i a ia e torotoro haere ana i te moana ki te whai whenua hou mō tōna iwi.
  Ko ngā kōrero e whai ake nei, he mea rangahau e Kua Ranea Aperahama mō ētahi waka tīpuna ka mōhiotia whānuitia e ngā iwi Māori, arā:
3. Matahourua Kōrero
tīpuna
nā Kua Ranea
Aperahama
4. Aotea Kōrero
tīpuna
nā Kua Ranea
Aperahama
5. Tainui Kōrero
tīpuna
nā Kua Ranea
Aperahama
6. Te Arawa Kōrero
tīpuna
nā Kua Ranea
Aperahama
7. Tokomaru Kōrero
tīpuna
nā Kua Ranea
Aperahama
8. Takitimu Kōrero
tīpuna
nā Kua Ranea
Aperahama
9. Kurahaupō Kōrero
tīpuna
nā Kua Ranea
Aperahama
10. Mataatua Kōrero
tīpuna
nā Kua Ranea
Aperahama

Ki runga ^


Ngā hononga

Pāwhiria a konei mō ngā pārongo e pā ana ki te pukapuka.

Te Marautanga o Aotearoa

Ngā whakaputanga tā o 'Mā te Pouako'


Site map


Footer: