He kupu whakataki
He huinga pukapuka a Te Tautoko i whakatakotoria hei rauemi whai muri i a Whakawhiti. He rauemi reo Māori tēnei e tautoko ana i ngā wāhi whāinga matua ki tā Te Reo Māori i roto i te Marautanga o Aotearoa. Ka whakaatu hoki i ngā kaupapa whānui e pā ana ki te pāngarau, te pūtaiao, te hangarau, ngā tikanga ā-iwi, ngā toi, me te hauora i roto i ngā kaupapa kawea ai e ngā ākonga ia rā. Ka noho mai he kōrero paki, he kōrero pono anō hoki hei tūāpapa, ā, ko te tikanga, mai i reira ka toro haere ngā ākonga i ngā mahi takitahi, ā-rōpū, ā-akomanga rānei i te roanga atu o ngā kōrero.
Kua hora mai a Te Tautoko 52 hei whāwhātanga mā te hunga kua 6 tau, ā piki ake, e whakaakona ana ki te reo Māori. Kei tēnei pukapuka ngā whakaaro tautoko i Te Reo Māori 074, Te Reo Rangatira 175, me te NCEA taumata 1.
Te whakamahi i tēnei huinga pukapuka
Tērā pea ka hiahia koe kia pānui ngā ākonga i tētahi kōrero i te tuatahi, kātahi ka whai i tētahi pātai, ka whakautu rānei i ētahi pātai kua whakatakotoria. Tērā rānei ka hoatu ngā pātai ki ngā ākonga i mua i tā rātou pānui i ngā kōrero. Ko te hua o tēnei, ka āta mōhio ngā ākonga ki ngā tino āhuatanga hei kimi mā rātou i a rātou e pānui ana. Tērā rānei ka whakamahia tēnei hei tāhuhu mō tētahi rangahautanga, ka taea rānei te kawe ngātahi ki ētahi kaupapa rangahau e whakahaeretia ana e te akomanga. Arā ētahi mahi ka whai kia auaha tonu te reo Māori. Ka noho ēnei hei whakahauhau i ngā ākonga kia tuku i ō rātou hinengaro kia rere.
Ko tā te katoa o ngā kōrero kei tēnei putanga, e hāngai ana ki ngā kaupapa whenua, whakapapa, tūrangawaewae, tangata rongonui, ngā kōrero o neherā, otirā, me te tuku tirohanga Māori ki te ao whānui.
Ngā whāinga paetae
Kua tohua ngā whāinga paetae mai i ngā whenu o Te Reo Māori i roto i te Marautanga o Aotearoa, me ētahi atu o ngā marautanga o Aotearoa i ngā wāhi e tika ana, e hāngai ana ki ia kōrero. Kua tohua anō hoki ngā pūkenga me ngā waiaro i ngā wāhi e tika ana. Heoi anō ngā pūkenga, ngā waiaro rānei ka āta tirohia, kei te āhua tonu o te huarahi ka whāia e koe hei kawe i ngā mahi.
Ngā taumata mō te pānui pukapuka
Ko ngā kōrero kei tēnei kohinga e tika ana mō ngā ākonga kei te 6 tau piki ake tō rātou akoranga ki te pānui reo Māori. Otirā, ko ngā kōrero whai kupu ōpaki, ōkawa, kīrehu, kīwaha rānei, tērā pea e hāngai kē ana ki ngā taumata o runga ake. Māu tonu e whakatau mēnā e tika ana kia ārahina te pānui a te ākonga, kia mahia tahitia rānei, me waiho rānei mā te ākonga me tōna kotahi e pānui ngā kōrero. He mea whakamārama i te pānui e ārahina ana, te pānui tahi, me te pānui motuhake i roto i te pukapuka Ngā Kete Kōrero: Hei Āwhina i te Kaiwhakaako (dewey 499) me Te Reo Māori i roto i te Marautanga o Aotearoa (Te Pou Taki Kōrero, Te Whanganui-ā-Tara, 1996).
Ngā kaupapa o Te Tautoko 52
| 1. | Te kite i Hawaiki; Te noho ki Hawaiki |
Kōrero rangahau |
|---|---|---|
| I roto i tētahi pukapuka i puta i mua, Ko wai ō tātou tīpuna, i whāia e tātou ngā tapuwae o ngā iwi o te ao kōhatu. Neke atu i te kotahi mano tau i whāia ō rātou haerenga mai i Āhia ki te Paeroa ki Te Pū o Te Moananui-a-Kiwa. Ka whāia tonutia taua kōrero i roto i tēnei pukapuka. Ka āta titiro tātou ki te kāinga nui o ngā iwi o Poronīhia, arā ko Hawaiki. | ||
| 2. | Te wehe i te kāinga tupu; Te whakarite mō ngā haerenga |
Kōrero rangahau |
| Kāore i roa, ka tīmata ngā Poronīhia ki te haere i kō atu i Hawaiki. Āhua 2000 tau i mua, i tau rātou ki ētahi moutere pāmamao atu, arā, ko Niue, ko Tuvalu, ko Tokelau, ko Pukapuka. | ||
| 3. | Te tū hei kaumoana; Te whakatere ki ngā wā o mua | Kōrero rangahau |
| Ka tau ki ngā kaiurungi me ngā kaiwhakatere te taumahatanga o ngā mahi. Ka aro rātou ki te rangi me te moana i ngā wā katoa. Kāore te kaiurungi matua i tino moe i te wā kei runga i te moana te waka. | ||
| 4. | Ngā waka whakatere o Poronīhia; Te whakamahi i ngā hau; Te whai i ngā whāinga tika; Te hī moutere | Kōrero rangahau |
| He tirohanga whānui ēnei o runga ake nei ki te mātauranga whakatere waka; mai te wehenga atu, ngā mātāpono tika e pā ana ki te kaumoana; te whakaterenga waka, ngā wāhanga o te waka moana; atu ki ngā tikanga urungi mā ngā tohu māori o te taiao. | ||
| 5. | Te Ika a Māui | Kōrero rangahau |
| He tirohanga kau tēnei ki te tipuna rongonui a Māui, arā, te kai hī moutere rongonui nō Te Moananui-a-Kiwa whānui. | ||
| 6. | Ko ngā rangatiratanga nui o Poronīhia | Kōrero rangahau |
| I a ngā hapori e tupu ana, i hono ki ētahi atu hapori kia noho hei hapori nui. I te tau AD 1500, he maha ngā rangatiratanga nui. He rangatira whai mana tō ia rangatiratanga. I Tonga, i Hawai‘i, i Tahiti hoki ngā rangatiratanga nui. I kitea e ngā Pākehā tuatahi ki Hawai‘i, e 60 000 tāngata i Hawai‘i, ko Kalaniopu‘u te rangatira. | ||
| 7. | Ngā tapa tonu o te ao Poronīhia | Kōrero rangahau |
| I te tau AD 1200, neke atu i te kotahi rau mano kīromita tapawhā te nui o Poronīhia – mai i Tonga ki Hawai‘i, Rapa Nui, me Aotearoa. I whakatere hoki ngā Poronīhia atu ki te hauāuru, me te tapatapa ātiu o Hawaiki. | ||
| 8. | Ngā kaiwhakatere hou; Mai | Kōrero rangahau |
| I haere tawhiti kē atu i ō rātou kāinga ngā Poronīhia mā runga kaipuke Uropi. I haere kē atu i Te Moananui-a-Kiwa ki Uropi, ki Amerika ki te Raki, ki Īnia, me Āwherika. I te tau 1774 i haere tētahi tangata Tahiti hei kaimahi mō Kāpene Kuki i tētahi haerenga ki Ingarangi. | ||
| 9. | Te taipūwhenuatanga | Kōrero rangahau |
| I roto i ngā tau 1800, i haere mai ngā tāngata Uropi me ngā Amerikana ki Te Moananui-a-Kiwa mō ētahi take. I tae mai ētahi atu ki te whakatahuri i te whakapono o te tangata whenua ki te Hāhi Karaitiana. | ||
| 10. | Ngā kaiwhakatere o te pikinga o te rā | Kōrero rangahau |
| I noho pūmau a Te Rangi Hiroa ki ngā kōrero neherā o te Poronīhia. Hāereere haere ai ia o roto o Te Moananui-a-Kiwa ki te tango whakaahua me te tā i ngā taonga tawhito. | ||
| 11. | He ao Poronīhia hou | Kōrero rangahau |
| I noho pūmau ngā kaiwhakatere Poronīhia ki tēnei whakaaro hoki. Ahakoa te nui o te whāinga i mua i a koe me mahara tonu koe i ahu mai koe i hea. |
