Te Kete Ipurangi Navigation:

Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

Te Kete Ipurangi user options:


Te Wharekura Ministry of Education.

Mā te pouako navigation


Te pūrākau o te ngahere

Nā Ari Kuti Whaanga nō Ngāti Hine

I ngā rā o mua, i te wā kāinga, i a mātou e taitamariki ana, he nui ngā hua o te ngahere i akona mātou e ō mātou tuākana, e ō mātou tungāne, e ō mātou pāpā hoki. I tō mātou ake whenua, tino nui rawa atu te ngahere, engari he nui tonu ngā painga i puta mai ki te whānau ake, he whitawhita hoki a Pāpā ki ēnei mea, ki te mahi ahuwhenua. He nui ngā rākau o taua ngahere i whakapaua ki tō mātou pāmu mō ngā mahi katoa. He poupou pātene mō ngā taiapa, tae atu ki ngā piriti karawata o ngā rori i roto o te rohe ake, ngā whare nui, whare nohinohi, whare mō ngā poaka, me te whare miraka katoa; te kōneke tari i ngā miraka kai poaka, kirīmi hoki. Ko ēnei mea katoa i tīmata mai i ngā rākau o taua ngahere. Kāhore hoki he utu ki te moni, nōtemea ko koe, ko te whānau ake te rangatira. I tua atu o tēnā, mehemea he ahuwhenua te whānau, kātahi ka tino pai atu. He tangata ahuwhenua tō mātou pāpā, kāhore hoki he taima mō te okioki i a ia nei whitu tekau tau.

painted picture, father and son feeding cows

I muri mai, kei te hoki ngā whakaaro ki ngā tohutohu e taea e ahau te honohono mō tēnei tuhinga. Kāti, ka nui te uaua ki te whakatakoto i ngā kōrero e tuhia ake nei. Koia nei ētahi o ngā mea i mahara ake au.

Ko ngā rākau nei e rua i tuatuangia, tino roroa, e rua tahi. Kātahi ka taria mai i te ngahere ki te kāinga. Tata noa iho. Ā, ki reira ka tīmata te koroua ki te hahau i ēnei rākau tahi hei wakakai mō ngā poaka i roto i te taiapa poaka. Ko te tuarua he waka whāngaitanga i ngā kāwhe kau. Kāhore he mahi nui ki te whāngai ia kawhe i roto o te pākete. Kotahi tonu te mahi mō te katoa. Rīringingia atu te miraka i tētahi pito o te waka, ka neke atu ki waenganui.

Kāti, i tēnei ko te rākau pūriri. Ka tuangia tēnā, ka tapatapahia e pāpā ki ōna hiahia. Koia nei ko te taiaha, ko te mere, ko te tokotoko, ko te hoari me ētahi atu. Erangi ka oti te tapahi ki tōna āhua e hiahiangia ana, ka mukumukua ki nga pepa kirikiri. Muri atu, ki ētahi pepa māeneene hoki. Tēnā ka pania ki te hinu hei whakaputa mai i ngā pai āhua o roto ake i tēnā rākau whakairoiro me te hinu kia tino piata rawa atu ai. Ko ēnei taonga kāhore hei hokohoko engari hei mātakitaki noa iho i roto i tō mātou whare. Hoianō mo ēnā.

Te tataramoa he rongoā inu tēnei mo te maremare. Me kōhua nga rau ki roto i te wai kia whero rawa rānō te kara o te wai pēnei tonu i te tīraurau ka kohia he huka iti ki roto, nā, ka inu ai mō tō maremare.

Ko te rito o te nīkau he kai tino rangatira, tēnā. Me kōhua e koe he poaka, he pēkana, he tuna rānei. Me tapatapahi kia nohinohi kia rite ki te tiu. Kia tata pea te maoka ka kuhua atu ai nga rito katoa o te nīkau ki roto. Me tapatapahi anō hoki ēnā kia nohinohi i mua atu o te kohinga tahi ki roto i ngā mīti, tuna rānei. He rite ki te kōhua rīwai. Ka āhua roa e koropūpū ana, ka werongia ki te paoka mehemea kua ngāwari. Kua tika tēnā, tākina ki uta.

painted picture, father and son harvesting crops

Ko te tāwhara ko te hua tēnei, ko te kōrito o te kiekie e tupu ana i runga i ngā rākau pūwharawhara. Ina haere koe ki te whawhaki tāwhara, me tari he pikini me tōna taupoki kia pai ai te kohi atu ki roto. Tēnā pea, kāhore anō i tino maoka tika, kia ahatia, me kohi ki roto i tō pikini ka taupoki ai mō ētahi rā ruarua. Ina tae ki te kāinga, hoatu he huka. Māhau tonu e wāriu atu ki te āhua tonu o te nui o tō tāwhara. Kia ahatia, he pai kia iti i te tuatahi, māhau anō hoki e āta whiriwhiri. Koia tēnei, ko tētahi o ngā tikanga e mau ana i ahau.

Ko tēnei mea ko te notinoti. Mehemea kāhore te tāwhara i maoka tika i runga anō i tōna tuatahi i te pūwharawhara, kāti koia tēnei. Ko te notitanga me tango iho ngā rau o te kiekie kei runga, ka noti ai "herea" te kōrero. Ko te noti ki ahau he kupu Māori mō te "knot". I a mātou i reira ināianei, kua whai taima ki te titiro i tēnei mea ki ngā kupu whakahua. Kāhore e tika ana. Kāhore ahau e mōhio ko tēnei kiekie e whakahua nei ahau ko te tino kiekie e rarangangia nei ngā kete ātaahua.

Ko te pūwharawhara, ko tēnei i tikina e mātou mō ngā tāpapa taro. I muri o te hauhaketanga o ngā taro māori, kātahi ka tatari, kōmiringia ngā mea mō te kai wawe, pērā anō te rīwai, tērā ko ngā taro hei purapura mō te tau kei te heke mai me tāpapa. Nā, i mua atu o te āta whakatakotoranga i ngā taro ki runga o ngā pūwharawhara, kua oti rā i a koe te whāriki ki roto i tēnei tāpapa. Nā, ka āta hoatu ngā oneone ki runga, kia rite tonu te hōhonu. Kaua e tino kaha nōtemea ina tupu ake he tino roroa rawa me te rahirahi o ngā tupu. Ka pai anō kia mātatoru kaha, kāhore e whati i te hau. He tino nui rawa atu ngā hua o te ngahere. Kāhore e taea e ahau te whakahuahua katoa ake ināianei.

painted picture, two children sorting crops

Ko te whekī he whanaunga pea tēnei ki te ponga. Hoianō, kei te mōhio ahau a raro o ngā rau amarara o te whekī he mā hiriwa. Koia tēnei tāku e mahara ake ana. Tērā ko tēnei rākau pea, i tikina tēnā e mātou hei whārikiriki i roto o ngā pouaka, tēpu rānei mō ngā rīwai. I muri i to kōmiritanga, ka wehea ngā purapura rīwai mō te whakatō ki roto i te whata rīwai. Hei otinga mō tēnei, me whakatakoto ētahi o ngā rau whekī nei ki runga o ngā pouaka rīwai hoki. Kei runga o ēnei rau he mōkehu ake. Mehemea ka ruia e koe, ka maringi iho ēnei mōkehu. He pai ina makere atu ki runga o ngā rīwai. Koia nā te kai patu i tētahi ngārara he wiri te ingoa. Tino kino ina kore e hoatu ngā mōkehu o ngā whekī nei. Kāhore te ngārara wiri e pai te noho. Koia nei pea te mahi a te mōkehu. Me mutu noa ēnei kōrero ki konei. Kia ora tātou.

Ki runga ^



Site map


Footer: